2018.gadā 13,1% lauku jauniešu dažādu iemeslu dēļ pārtraukuši mācības vidusskolās vai profesionālajās izglītības iestādes, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, secināts diskusijā par vidējās izglītības pieejamību Saglabāt Nevar Likvidēt.
Jauniešu skaits vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri dzīvo lauku reģionos un dažādu iemeslu dēļ pārtraukuši mācības vairāk nekā divas reizes pārsniedz attiecīgo gadījumu skaitu pilsētās.
Tāpat norādīts, ka kopš 2006.gada katru gadu tiek samazināts vispārizglītojošo vidusskolu skaits – ja 2016.gadā Latvijā bija 383 vidusskolas, tad 2018.gadā jau tikai 302, turklāt Izglītības un zinātnes ministrija prognozējusi, ka optimālais skaits būtu 130 vispārizglītojošās vidusskolas. Tas radījis bažas, ka jauniešu skaits, kuri neiegūs vidējo izglītību, varētu pieaugt, sprieduši eksperti.
Eksperti uzsvēra, ka vidējā izglītība noteikti ir nepieciešama, tomēr ir jānodala vidējā vispārējā un profesionālā izglītība.
Kā norādīja LIZDA pārstāve Irina Avdejeva: «Ideālais variants būtu 50% vispārējā un 50% profesionālajā vidējā izglītībā, tomēr jānorāda, ka šobrīd profesionālajā virzienā mācības nav vieglas.»
Nelielas pretrunas diskusijas dalībnieku vidū radās jautājumā par to, pēc kādiem kritērijiem jāvērtē skolas, lemjot par to nākotnes pastāvēšanu.
Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola uzsver: «Nedrīkst vērtēt vidusskolas tikai pēc kvantitatīvajiem rādītājiem. Daudzām reģionālajām skolām ir dažādas iespējas, tajā skaitā tālmācības kombinēšana ar klātienes mācībām u.c. Lemjot par katras skolas pastāvēšanu, nepieciešama kvalitatīva pieeja.»
Pretējās domās gan bija investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, kurš norādīja, ka skolas jāvērtē pēc ekonomiskajiem apsvērumiem un centralizēto eksāmenu rādītājiem.
puse dzīvos no lauku atbalsta pārējie būs doomeri.