Pārāk stingrs lobēšanas regulējums neatrisinātu visas problēmas, tādēļ tam jābūt samērīgam, seminārā Lobēšanas regulējuma nepieciešamība Latvijā secina eksperti.
Rīgas pilī notiekošajā seminārā, ko organizē Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotā Tiesiskās vides pilnveides komisija, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa sacījusi, ka nereti ir saskatāmi likumi, kuros redzamas konkrētas intereses, un tādu esot daudz.
«Tas traucē darbu noskaidrot patieso likuma jēgu, kāpēc šāda likuma norma pieņemta,» piebilda Krūmiņa, norādot, ka ir likumi, kas regulēti ļoti sīki, tomēr nepieciešams plašāks regulējums un konkrētākas tiesību normas, kas palīdzētu lobijiem atklāti runāt un to domas būtu piefiksētas.
«Sabiedrībā pret terminiem lobisms un lobēšana ir izveidojies negatīvs iespaids, un viens no faktoriem, kas veido sabiedrības uzticību valsts varai, noteikti ir slēptais lobijs – sabiedrībai ir iespaids, ka lēmumu pieņēmējs strādā šauras grupas, nevis sabiedrības interesēs,» ir pārliecināta departamenta priekšsēdētāja.
Tikmēr sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka uzsvēra, ka regulējumam būtu jāietver normu, ka deputātiem, nākot uz otro vai trešo lasījumu Saeimā, būtu dažos teikumos jāpamato savs lēmums un jānorāda, ar ko darba procesā notikušas konsultācijas.
«Ieviest dažas pārmaiņas Latvijā varētu nebūt nemaz tik grūti. Jābūt spējai izsekot tam, kā top likumprojekts visdažādākajos līmeņos, cerams, taps arī tiesību aktu projektu reģistrs, kas pēc diviem vai trīs gadiem varētu būt internetā,» skaidro Kažoka.
Pēc viņas domām, plašs regulējums neatrisinās visas problēmas, piemēram, politiskās ētikas problēmas Saeimā. Savukārt par ideju deputātam norādīt personas, ar kurām darba procesā ir notikušas konsultācijas, skeptiski raudzījās Saeimas sekretāra biedrs Gunārs Kūtris (NSL).
«Ja lēmumus būtu pieņemts konkrētās interesēs, deputāts sarakstā nenorādītu nevienu personu. Pat, ja norādītu vairākas personas, tad neatzītu, kuras ietekmē lēmums pieņemts. Tāpat vēlos saprast, kur sākas un beidzas lobēšana, kas īsti ir lobēšana?,» retoriski vaicāja Kūtris.
Arī sabiedrisko attiecību aģentūras Mediju tilts līdzīpašnieks Filips Rajevskis sacīja, ka regulējumam jābūt saprātīgam, neskatoties uz to, ka sabiedrība vēlas visu redzēt un zināt. Viņš uzskata, ka Latvijā par šiem jautājumiem tiek runāts jau ilgi, tomēr notiek «mīņāšanās uz vietas».
«Latvijā bizness ir krietni mazāks nekā Eiropas Parlamentā (EP) un attiecības starp personām ir krietni tuvākas. Tomēr dažreiz šķiet, ka, ieejot Saeimas komisijas sēdē, pat priekšsēdētājs nezina, ko un kurš pārstāv, kas ir šie sanākušie cilvēki,» piebilst Rajevskis.
Daudzi uzteica brīvprātīgā lobistu reģistra izveidi kā vienu regulēšanas iespējām Latvijā, tādējādi būtu iespējams redzēt, kas ir konkrētie uzņēmumi un personas, kas šīs darbības veic.
Vienlaikus vairāki deputāti aicinājuši lobēšanu neuztvert kā kaut ko sliktu, norādot, ka ne vienmēr kādu deputātu interešu vai priekšlikumu virzīšanā ir saskatāms negatīvs nodoms, proti, priekšlikums var tikt izteikts arī pēc paša deputāta iniciatīvas, abstrahējoties no ieņemama amata citā iestādē vai kādas personas vai uzņēmuma interesēm.
Ref: 255.000.103.1069