Lai gan Eiropas Komisija ir apsvērusi dažādus scenārijus Grieķijas ekonomiskās krīzes risināšanā, tas, ka Grieķija varētu pamest eirozonu, būtu ekonomiski vissliktākais risinājums ne vien Grieķijai, bet visai eirozonai kopumā – Eiropas Komisijas viceprezidenta eiro un sociālā dialoga jautājumos Valda Dombrovska teikto citē Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.
Dombrovskis Latvijas Televīzijas raidījuma Sastrēgumstunda speciālizlaidumā paskaidroja – eirozonas valstis jau 2012.gada novembrī lēma, ka pēc otrās palīdzības programmas sekmīgas pabeigšanas Eirogrupa atgriezīsies pie Grieķijas parādsaistību izvērtēšanas, pārskatot to nosacījumus. Lai gan minētā programma netika sekmīgi pabeigta, Dombrovskis tomēr neizslēdz, ka eirozonas valstis varētu atgriezties pie piedāvājuma pārskatīšanas.
Pašlaik notikumu tālākā attīstība ir atkarīga no Grieķijas valdības spējas sagatavot pārliecinošu reformu programmu, atzina politiķis.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes profesors un Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds prognozēja, ka par spīti referenduma iznākumam Grieķijas ekonomiskajai sistēmai vēl ilgi nāksies darboties taupības režīmā. «Diemžēl neizslēdzu, ka risinājums, ko sagaidīsim, būs turpināšana muļļāties,» skeptisks par ātru situācijas risinājumu bija Sprūds.
Arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pieļāva, ka būs vajadzīgs ilgs un ārkārtīgi smagu sarunu pavadīts process, līdz atjaunosies valsts ekonomiskā konkurētspēja.
Vērtējot Grieķijas ekonomiskās krīzes ietekmi uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, eksperti bija vienisprātis, ka, lai izvairītos no domino efekta un novērstu radikālo partiju populistisku uzbrukumu ES valstu solidaritātes idejai, valstu līderi nedrīkst pieļaut parāda atlaišanu, taču vienlaicīgi kompromiss jāmeklē no abām pusēm.
Rimšēvičs lēsa, ka atbildība par šī brīža situāciju jāuzņemas šī brīža Grieķijas valdībai, kas pēdējā pusgada laikā apstādinājusi iepriekšējās sarunās panākto valsts ekonomikas atveseļošanas labā.
Cilvēku mulsināšana, solot banku atvēršanos, un risinājuma novilcināšanas pasākumi izmaksā ļoti daudz gan noguldītājiem, gan visai grieķu sabiedrībai, apgalvoja Rimšēvičs. Viņš arī skaidroja, ka Grieķijas nespēja pārvarēt ekonomisko krīzi valstī saistāma ar to, ka nepieciešamie konsolidācijas pasākumi tika izstiepti septiņu gadu garumā, nevis paveikti īsākā laikā, kā tas notika Latvijā.
Savukārt ekonomikas zinātņu doktore Raita Karnīte atzina, ka referenduma iznākums Grieķijā bija paredzams un demokrātiskā iekārtā sabiedrībai nav tiesību nosodīt kādu valsti par šādu tās rīcību. Karnīte secināja, ka taupības politikas lielākā problēma slēpjas tajā, ka tas, ko sastrādā vieni, jāstrebj citiem.
Finanšu konsultants Gundars Kuļikovskis gan piebilda, ka šis demokrātiskā ceļā pieņemtais lēmums neparedz nedemokrātisku citu valstu piespiešanu apmaksāt Grieķijas rēķinus, bet Sprūds Grieķijas retoriku par demokrātiskiem lēmumiem mēģināja skaidrot ar citādu kulturālu pieeju jēdziena izpratnei.
Eksperti norādīja, ka papildus finansiālajai krīzei Grieķijai turpmāk būs jāsaskaras arī ar citām šīs situācijas sekām, proti, valsts ir zaudējusi uzticamību kā sadarbības partnere.
BNN jau vēstīja, ka nesagaidījuši Grieķijas piedāvājumu parādu krīzes pārvarēšanai, eirozonas finanšu ministri 7.jūlijā devuši Grieķijai laiku līdz 9.jūlijam, lai sagatavotu jaunus priekšlikumus, kas ļautu tai vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem.
11.jūlijā piedāvājumu apspriest pulcēsies Eirogrupa, bet 12.jūlijā ieplānota visu 28 Eiropas Savienības dalībvalstu galotņu tikšanās.
BBC vēsta, ka Grieķijai Briselē dots ultimāts: vai nu tiek panākta vienošanās vai arī 13.jūlijā Grieķija un tās bankas riskē bankrotēt.
Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks (Donald Tusk) otrdien norādījis, ka Grieķijas bankrots un tās banku sistēmas sabrukums ietekmētu visu Eiropu.
Tāpat ziņots, ka Grieķijā 6.jūlijā atkāpies finanšu ministrs, kura aicinājumu noraidīt starptautisko aizdevēju izvirzītās prasības 5.jūlija referendumā atbalstījuši vēlētāji.
Kā liecina referenduma galīgie rezultāti, tajā piedalījušies 62,5% balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem 61,3% balsojuši «pret», bet 38,7% vēlētāju atbalstījuši Grieķijai akūti nepieciešamā starptautiskā aizdevuma saņemšanu uz stingrajiem taupības nosacījumiem, kādus izvirzījusi Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds.
Grieķija 30.jūnijā nokavējusi termiņu, kādā tai bija jāveic aizņēmuma atmaksa Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) 1,6 miljardu eiro apmērā, kļūstot par pirmo ekonomiski attīstīto valsti, kas nav spējusi samaksāt savu parādu.
Starptautiskais Valūtas fonds apstiprinājis, ka Grieķija nav veikusi maksājumu, kura termiņš bija 30.jūnijs, uz ko reaģējušas reitingu aģentūras, pazeminot Grieķijas parādsaistību vērtējumus.
Ref: 102.000.102.10260