Pēdējo divu gadu laikā to nodarbināto cilvēku skaits, kuri veic sociālās iemaksas, ir sarucis par 200 000, turpretī tie cilvēki, kas tās maksā, dara to no minimālie ienākumiem. Tas ir viens no lielākajiem draudiem sociālās sistēmas stabilitātei, pārliecināti eksperti.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības rīkotajā diskusijā speciālisti secinājuši, ka otrs nozīmīgākais drauds ir uzticības trūkums šai sistēmai – kāpēc maksāt nodokļus, ja vecumdienās pensijas nemaz nebūs, tā domā neviens vien iedzīvotājs, raksta Neatkarīgā.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, šā gada divos mēnešos gandrīz 40% sociālo iemaksu veiktas no algas, kas nepārsniedz minimālo, tas ir 200 latus. VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Inese Bahanovska atzina, ka šogad salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika periodu vairāk nodokļu maksāts no šāda apmēra algām – no minimālās un algas, kas ir zem minimālās. Interesanti, ka ap 10% gadījumu darba devēji kā sociālās apdrošināšanas algas apmēru paziņojumā VID norādījuši apaļu nulli. Kopējie sociālo iemaksu parādi pašlaik ir 121,28 miljoni, no tiem, kā norādīja I. Bahanovska, reāli piedzenamie ir tikai ap 56 miljoni latu, tātad puse nodokļu parādu, arī pēc VID domām, nav un nebūs piedzenami. Visvairāk sociālās iemaksas tiek maksātas tādās nozarēs kā valsts pārvalde un nevalstiskās organizācijas, mazumtirdzniecība un pakalpojumu sniegšana, bet parādnieku galvgalī ir mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība un ēku būvniecība. Ekonomikas ministrija diemžēl neplāno strauju bezdarba samazināšanos – tikai par 2% gadā, un tas nozīmē, ka nodokļu maksātāju skaits palielināsies ļoti lēnām.
Diskusijā LBAS vadītājs Pēteris Krīgers uzsvēra, ka arodbiedrības turpinās arī Saeimā iestāties par tiem priekšlikumiem, kurus valdība nav ņēmusi vērā – priekšlaicīgās pensionēšanās saglabāšanu (pašlaik plānots no nākamā gada to atcelt); par kaitīgos un smagos darbos strādājošo cilvēku tiesībām un citiem. Nav izslēgts, ka mēs rīkosim vēl kādu akciju, pieļāva Krīgers.
wow eksperts. mikroekonomikas pamatus pateica