Telekomunikāciju uzņēmumus Lattelecom un Latvijas mobilais telefons (LMT), par kuru privatizāciju valdībā un sabiedrībā jau diskutēts ilgi, vajadzētu privatizēt pilnībā kā pirmos no valstij piederošajiem uzņēmumiem, izskanēja biznesa portāla Nozare.lv rīkotajā ekspertu diskusijā par valstij piederošo uzņēmumu pārvaldību.
«Noteikti jāprivatizē LMT. Tas ir nobriedis uzņēmums. Ja to nedarīs, uzņēmuma vērtība samazināsies. Lattelecom varētu būt perspektīvāks aktīvs vidējā termiņā,» teica investīciju fonda Prudentia partneris Ģirts Rungainis.
Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs un darba grupas, kas valdībai gatavo redzējumu par tālāko valstij un pašvaldībai piederošo uzņēmumu pārvaldību, vadītājs Juris Pūce atgādināja, ka par Lattelecom un LMT privatizāciju jau nolemts kopš 1990.gadu beigām.
Lattelecom ir nodots privatizācijai kopš 1997.gada, LMT – kopš 1998.gada. Ir pirmpirkuma līgumi, kas padara grūtāku vienošanos par cenu, lai gan ir bijuši mēģinājumi vienoties. Labākais bija TeliaSonera piedāvājums 2007.gadā,» teica Pūce, atsaucoties uz TeliaSonera piedāvājumu nopirkt 100% kapitāla daļu abos uzņēmumos par 500 miljoniem latu.
Izsakot savu personīgo viedokli, Pūce sacīja: «Attiecībā uz Lattelecom – ir jāvērtē, vai šis vairs ir stratēģisks aktīvs. Personīgi kā Rīgas iedzīvotājs redzu, ka te ir tirgus ar ļoti aktīvu konkurenci, un šo konkurenci vajadzētu saglabāt. To neveicina valsts līdzdalība šajā sektorā. Lattelecom 1997.gadā iesāktā valsts kapitāla daļu atsavināšana ir jāpabeidz.»
Valstij patlaban pieder 51% Lattelecom un tieši pieder 5% LMT. 23% mobilo sakaru operatora akciju pieder valsts uzņēmumam Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) un 23% pieder Lattelecom.
Diskusijā arī izskanēja, ka vajadzētu nekavējoties privatizēt valstij un Rīgas pilsētai piederošo siltumapgādes uzņēmumu Rīgas siltums. Par to iestājās neatkarīgas enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.
«Rīgas siltumu varētu privatizēt jau rītdien, valstij pārdodot savas kapitāla daļas vai caur biržu, vai citādi. Jo ātrāk, jo labāk. Būtu gan ienākumu, gan pārvaldes uzlabošana,» teica Ozoliņš.
Tālākā perspektīvā arī vajadzētu privatizēt vismaz daļas no Latvenergo koncerna, uzskata Ozoliņš, kurš arī teica, ka kā parasts iedzīvotājs būtu gatavs investēt savu naudu šāda nākotnē biržā kotēta Latvenergo akcijās.
Vaicāts, kurus uzņēmumus labprāt redzētu privatizētus caur biržu, NASDAQ OMX Riga valdes priekšsēdētāja vietnieks Ingars Aščuks teica, ka vēlētos kotēt «visus lielos uzņēmumus. Bet ne visi uzņēmumi ir gatavi biržai. Citviet redzam, ka lielie energouzņēmumi un telekomunikāciju uzņēmumi ir biržā. Finanšu uzņēmumi parasti ir labi sakārtoti biržai, pat lidostas. Ir iespējams viss spektrs».
«Ja Rīgas biržā kotētos Latvijas lielākie uzņēmumi, tas dotu pietiekami labus signālus gan investoriem, gan uzņēmumu vadītājiem. Biržas pievienotā vērtība attiecībā uz pārvaldību ir lielāka caurskatāmība. Uzņēmumi, kas ir biržā, ir spiesti sekot labākai pārvaldības praksei, sagatavot pārskatus un publicēt tos reizi ceturksnī un to darīt divu, četru mēnešu laikā, nevis septiņu mēnešu laikā, kā to dara daudzi,» skaidroja Aščuks.
«Kas attiecas uz jautājumu, kas pirmais jāprivatizē, tad gatavākie ir telekomunikāciju uzņēmumi, kuri tikuši gatavoti pārdošanai,» teica Aščuks.