Eksperti: Vācijas darba tirgus atvēršana ietekmēs Latvijas darba tirgu

Kaut arī pagājis tikai viens mēnesis kopš Vācijas darba tirgus atvēršanas, pieņēmums, ka tas ietekmēs darbaspēka aizplūšanu uz ārzemēm, iegūst konkrētas aprises, liecina Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas veiktā aptauja. Trešā daļa respondentu jeb 31% aptaujas dalībnieku atzīst, ka Eiropas Savienības darba tirgus paplašināšanās ietekmēs uzņēmumu darbību Latvijā.

Jau vairāk nekā 7% aptaujas respondentu atzinuši, ka daži to uzņēmumu darbinieki jau devušies peļņā uz Vāciju, savukārt 24% aptaujāto uzsver: kaut arī reāla darbinieku migrācija vēl nav sākusies, tomēr uzņēmumi saņēmuši informāciju, ka daļa strādājošo jau plāno pamest Latviju labākas dzīves meklējumiem Vācijā.

Tiesa, 63,9% aptaujāto norādījuši, ka šobrīd uzņēmumā nav vērojamas izmaiņas personālā un darbinieki nav norādījuši vēlmi pamest darbu, lai dotos darba gaitās uz Vāciju.

Kaut arī aptaujas dati liecina, ka šobrīd Vācijas darba tirgus atvēršana ietekmē nepilnu trešo daļu mūsu biedru, tomēr jāuzsver, ka pagājis tikai viens mēnesis, kopš Vācija atcēlusi noteikumus, kas ierobežo darbaspēka brīvu pārvietošanos no jaunajām ES valstīm. Šobrīd vēl trūkst informācijas par darba iespējām un reālu cilvēku pieredzi, tādēļ darbinieki, ņemot vērā ekonomiskos apstākļus valstī, vēl nav gatavi riskēt ar savām esošajām darba vietām, skaidro LPVA prezidente Eva Selga.

Līdzko cilvēku radi, draugi un paziņas sāks stāstīt par reālo pieredzi Vācijā, mainīsies aizbraukt gribētāju skaits. Protams, liela nozīme būs arī plašsaziņas līdzekļos paustajai informācijai, viņa piebilst.

Tāpat gandrīz 35% aptaujas dalībnieku norāda, ka darba meklējumiem Vācijā dosies augsti kvalificēts darbaspēks, savukārt 42,2% norāda, ka tas būs zema līmeņa personāls.

Selga atzīst, ka Latviju pametīs gan pieprasīti speciālisti, gan mazāk kvalificētu darbu darītāji, jo, kā jau rādījusi Īrijas pieredze, lielajās, ekonomiski aktīvajās valstīs pieprasīti dažādu līmeņu speciālisti – sākot ar augsti kvalificētiem profesionāļiem (ārsti, IT speciālisti), beidzot ar mazkvalificētu darbaspēku, kas veic pienākumus, ko vietējais darbaspēks nevēlas darīt. Turklāt jāņem vērā fakts, ka Vācija ir viena no pasaules ekonomikas lielvalstīm.

Vācijas gadījumā būtisks migrāciju ierobežojošs faktors ir valodas barjera. Tā kā Latvijā populārākās svešvalodas ir krievu un angļu, tad plašākas iespējas atrast apmaksātu darbu, protams, ir, piemēram, Lielbritānijā, uzsver Selga.

Valodas prasmes ir īpaši nozīmīgs faktors cilvēkiem, kuri ārvalstīs vēlas atrast augsti kvalificētu un labi apmaksātu darbu. Nepieciešams laiks, lai apgūtu valodu. Šī un iepriekš minēto iemeslu dēļ, domājams, nozīmīgākas izmaiņas darbaspēka kustībā uz Vāciju būs gaidāmas vēlāk, tā eksperte.

Gandrīz puse (48%) LPVA biedru norādījuši, ka tagad darbinieku meklēšana būs vēl grūtāks uzdevums, savukārt 45% domā, ka būtisku izmaiņu nebūs, kaut arī zināma ietekme varētu būt.