Šobrīd ir pārāk maz informācijas, lai izdarītu secinājumus par to vai politiķa Aināra Šlesera izteiktie apgalvojumi, ka Rīgas viesnīcās tiek veikta noklausīšanās, ir patiesa, taču, lai šis notikums ietekmētu Valsts prezidenta vēlēšanas, jābūt ļoti nopietniem pierādījumiem, uzskata Satversmes aizsardzības biroja bijušais vadītājs Lainis Kamaldiņš.
Ja mēs runājam par telefonsarunu noklauīšanos, sistēma ir pietiekami laba, lai nesankcionēta noklausīšanās nevarētu notikt. Telpu kontroles tīri teorētiski varētu notikt, bet es šaubos, ka tas varētu notikt ar iestādes sankciju, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atzina Kamaldiņš.
Šāda informācija par noklausīšanos var sastāvēt no vairākām daļām – ja fiksēts, ka ir ieraksti, atrasta aparatūra un ja ir personas, kas to ir terikušas. Varētu teorētiski spriest, ka tās ir amatpersonas – tad tas varētu būt nopietni, bet, ja tie ir cilvēki, kuriem tikai šķiet, ka viņi bijuši noklausīti, tam nav pamata, norāda eksperts.
Vaicāts par to, cik ieinteresēts SAB un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir poltiskajos procesos valstī, Kamaldiņš pauž uzskatu, ka SAB nepiedalās politiskos procesos, bet par KNAB varētu teikt, ka atsevišķos gadījumos šī iestāde mēģina spēlēt politiku. To pierāda, piemēram, aktīva izmeklēšana vienās lietās un krietni pasīvāka citās.
No valstiska viedokļa noklausīšanās viesnīcās ir diezgan riskants pasākums un motivācijai noklausīties vajadzētu būt diezgan spēcīgai, kam ir gan politiski, gan morāli aspekti. Teorētiski šādas darbības varētu veikt jebkurš operatīvo dienestu subjekts, kā arī privātpersona, ja ir iespēja piekļūt telpām. Taču, lai varētu apgalvot, ka šis notikums nopietni ietekmē prezidenta vēlēšanās, jābūt krietni nopietnākai faktūrai – kurš noklausīts, kas to darīja, kāda bijusi aparatura, tehniskās ierīces, atzīst Kamaldiņš.