Lai arī eirozona pašlaik ir ekonomiski daudz mazāk saistīta ar Grieķiju nekā 2011.-2012.gadā, pateicoties tam, ka privātais sektors – it īpaši eirozonas bankas – nav pakļautas tieši Grieķijas valsts parādam, tomēr nevar izslēgt risku, ka kaitējums var izplatīties caur finanšu tirgiem. Īpaši Portugālē, nedaudz mazākā mērā Īrijā, Spānijā un Itālijā, norāda starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface direktors Latvijā Arnis Blūmfelds.
Arnis Blūmfelds«Iespējama nervoza situācija akciju tirgos un, kas nav mazsvarīgi, tiks iedragāta uzņēmēju uzticība. Pie kam, vēl vairāk varētu kristies eiro vērtība, un kopumā šī situācija rada negatīvu apdraudējumu līdz šim prognozētajam lēnajam, bet pakāpeniskajam ekonomikas atveseļošanās scenārijam eirozonā,» pieļauj Blūmfelds.
No trešdienas, 1.jūlija, Coface atceļ pilnīgi visus kredītlimitu nodrošinājumus Grieķijai. Šis finanšu risku kompānijas stratēģiskais solis ir pieņemts globālā līmenī un skar pilnīgi visas pasaules valstis.
Lai arī Latvijas uzņēmējdarbības vidi šis kredītrisku kompānijas lēmums neietekmē tieši, atsevišķas biznesa nozares varētu izjust pastarpinātas sekas. Būtiski šis solis ietekmēs lielāko daļu Eiropas ekonomisko «milžu» – Vāciju, Itāliju, Franciju, Rumāniju – valstis, kurām Grieķija ir nozīmīgs biznesa partneris.
BNN jau ziņoja, ka Grieķija otrdien, 30.jūnijā, nokavējusi termiņu, kādā tai bija jāveic aizņēmuma atmaksa Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) 1,6 miljardu eiro apmērā, kļūstot par pirmo ekonomiski attīstīto valsti, kas nav spējusi samaksāt savu parādu.
Eirozonas finanšu ministri otrdien arī atteikušies turpināt Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu, bet solījuši trešdien izskatīt jaunu Grieķijas lūgumu uzsākt divu gadu aizdevuma programmu.
Starptautiskais Valūtas fonds apstiprinājis, ka Grieķija nav veikusi maksājumu, kura termiņš bija 30.jūnijs, uz ko reaģējušas reitingu aģentūras, pazeminot Grieķijas parādsaistību vērtējumus.
Ref: 102.000.102.10191