Rail Baltica projekta galvenā būtība ir nevis mēģināt apkarot tās tendences, kas šobrīd notiek pasaulē, bet tieši otrādi – mēģināt tās izmantot savā labā, savu nostāju pauž Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds, kā arī norāda uz to, ka arvien vairāk ekonomiskā un sociālā attīstība koncentrējas lielajos un urbānajos pilsētu centros.
Pēc starptautiskās konferences Rail Baltica Global Forum 2017 – Building A New Economic Corridor pulcēja ne vien iespaidīgu runātāju pulku, bet arī daudzas ietekmīgas amatpersonas, politiķus, lēmuma pieņēmējus un ekspertus no Baltijas, Eiropas Savienības un citām pasaules valstīm, informē Komunikācijas un sadarbības ar valsts iestādēm vadītāja Ilze Rassa.
Starptautiskās konferences dalībnieki piekrita, ka šis bija nozīmīgs pagrieziena punkts projekta attīstībā, jo tā laikā tika prezentēta Rail Baltica Globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīze, kas pierādīja projekta vērtību un uzskaitīja vairākus ieguvums, ko projekta nodrošinātā savienojamība sniegs, norāda Rassa.
Pēc starptautiskās konferences, kura norisinājās 24.aprīlī Rīgā, publiskoti galvenie ekspertu secinājumi par projektu.
Viens no konferences dalībniekiem Latvijas Bankas padomnieks Strazds pauda savu viedokli par vērienīgo projektu: «Rail Baltica projekta galvenā būtība ir nevis mēģināt apkarot tās tendences, kas šobrīd notiek pasaulē, bet tieši otrādi – mēģināt tās izmantot savā labā. Ir būtiski redzēt, ka ieguvumi no Rail Baltica projekta sabiedrībai kopumā ir lielāki nekā projekta izmaksas. Tas, manuprāt, pietiekami skaidri tika parādīts pasākuma laikā. Būtiska arī bija šī karte, kas pierādīja, ka trīs Baltijas valstis kopā ir vērtas daudz vairāk nekā trīs atsevišķu valstu summa. Tas, manuprāt, bija ļoti spilgts atgādinājums, ka Baltijai ir jāsadarbojas savā starpā.»
«Projektu nedrīkst skatīt tikai no lielo metropoļu perspektīvas,» piebilst Tālis Linkaits, Baltijas jūras telpiskās plānošanas iniciatīvas VASAB sekretariāta vadītājs.
Tāpat Linkaitis piebilda: «Mums ir iespējas attīstīt jaunus, ne tikai lielpilsētām, bet arī sekundārājām pilsētām pieguļošus reģionus. Latvijā tās ir Bauska un Salacgrīva, kur var rasties jaunas attīstības iespējas, pateicoties savienojumiem ar lielajām Baltijas valstu pilsētām un Eiropu.»
Pērnavas mērs Romeks Kosenkranius (Romek Kosenkranius) konferencē atzīmēja, ka daudzi jau ir pauduši interesi par pārcelšanos no Tallinas uz Pērnavu gadījumā, ja savienojamība ar galvaspilsētu uzlabotos. Tāpat Pērnava cer arī piesaistīt Rīgā strādājošos latviešus. Savienojamība paplašināsies arī vēl lielākā mērogā.
«Rail Baltica būs ievērojama ietekme uz reģionālajiem savienojumiem starp visām trim Baltijas valstīm, bet tā ietekmēs arī Poliju, jo ir vērojama ļoti izteikta tūrisma plūsma no Polijas uz Viļņu un tās apkaimi. Tieši šim transporta veidam, manuprāt, ir lieliskas izaugsmes iespējas,» saka Jakubs Kapturzaks (Jakub Kapturzak), Polijas Infrastruktūras un būvniecības ministrijas Dzelzceļa transporta departamenta direktora vietnieks.
Viņš arī uzsvēra, ka šī konference ir bijis svarīgs solis, lai pārliecinātu Poliju, ka projekts tiešām tiks īstenots.
Kā uzsver dzelzceļa jomas eksperts un NExTEO SNCF Reseau un SNCF Mobilites bijušais attīstības direktors Dominiks Do (Dominique Deau), ātrgaitas dzelzceļu projekti un to radītie savienojumi patiesi spēj sniegt ievērojamus ieguvumus. Tomēr tie nav pašsaprotami, tāpēc iepriekš ieguldāms ļoti liels darbs, iesaistot visas ieinteresētās puses.
Atsaucoties uz konkrēto projektu, viņš uzskata, ka tā īstenošanas laikā viss tiks izdarīts precīzi, jo foruma laikā saskatījis entuaziasmu no visām iesaistītajām pusēm – valstu ministriem, kā arī no Eiropas Komisijas -, kas ir ārkārtīgi nozīmīgi šāda projekta īstenošanā.
Ref: 225.000.103.963