Latvijas iedzīvotāji labprātāk paļaujas uz cerību, ka nākotnē gaidāmi labāki laiki, vai valsts atbalstu, nekā paši mēģina izveidot drošības spilvenu krīzes situācijām, laikrakstam Diena norāda DnB Nord bankas viceprezidents Ivars Kapitovičs.
Eksperts uzsver, ka uzkrājumu veidošanu lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām neuzskata par efektīvu risinājumu kritiskās situācijās. Pētījumu dati liecina, ka pašlaik pilnīgi nekādus uzkrājumus neveido gandrīz 70% cilvēku.
Tas, ka pavisam neliela daļa Latvijas iedzīvotāju apsver iespēju tuvākajā nākotnē sākt veidot uzkrājumus, var kļūt par ļoti bīstamas tendences vēstnesi. Jebkurai ekonomikai ir raksturīgs cikliskums ar augšupejošiem un lejupvērstiem periodiem. Kāpumi un tiem sekojoši kritumi – no tiem nevar izvairīties, taču tiem var labāk sagatavoties, teic eksperts, piebilstot, ka optimāls drošības spilvens ir sešu mēnešu izdevumu apjomā, kādu Latvijas apstākļos nav iespējams izveidot gada vai divu laikā.
Runājot par uzkrājumu veidošanas vietu, jāteic, ka labāk ir uzkrāt kaut «zeķē» nekā neveidot uzkrājumus vispār, jo tas liecina, ka cilvēki tomēr apzinās – drošības spilvens var paglābt krīzes situācijās, norāda Kapitovičs.
cik bezatbildīgi – gaidīt labākus laikus vai kad kāds kaut ko pienesīs klāt uz paplātes