Eiro ieviešana Igaunijā ir gan nozīmīgs, gan nenozīmīgs fakts – no vienas puses kopš šī gada 1.janvāra eiro lietos nevis 329 miljoni cilvēku, bet 330, kas nav pārāk liela atšķirība Eiropas mērogos, savukārt no otras puses, tas ir milzīgs solis eiro stiprināšanā, uzskata Unicredit Leasing valdes priekšsēdētājs Jevgeņijs Belezjaks.
Mums, Igaunijas kaimiņiem Latvijā un Igaunijā, jārēķinās, ka turpmāk investori pie vienādiem apstākļiem izvēlēsies investēt Igaunijas ekonomikā nevis pie mums. Iemesli tam ir vairāki, bet galvenais no tiem – investoram nav jāuztraucas par to, ka iekšēju vai ārēju iemeslu dēļ vietējā valūta var tikt devalvēta un līdz ar to arī zaudēta investīcija. Turklāt jāpiebilst, ka Igaunijas valsts risks jau vairāk nekā pusgadu ir krietni zemāks nekā Latvijai vai Lietuvai, jo finansēšanas likmes Igaunijā ir uz pusi mazākas, biznesa ziņu portālam BNN norāda Belezjaks.
Viņaprāt, latviešiem skumjākā mācība ir tā, ka igauņi pirmie legalizējuši eiro ekonomiku. Analizējot statistikas datus, redzams, ka Latvijas rezidentiem latos izsniegto kredītu atlikums ir tikai 7% no kopējā kredītu atlikuma. Tā īpatsvars pēdējā gada laikā samazinājies par gandrīz 10%, kas nozīmē, ka vairākums uzņēmumu ir ņēmuši kredītus eiro, lai pēc tam sniegtu pakalpojumus latos.
Līdz ar to nav jautājums par to, vai Igaunija izdarīja pareizo soli, pievienojoties eiro zonai, bet gan – cik ātri mēs varēsim izdarīt to pašu. Kamēr saglabāsies tāda kredītu disproporcija, mēs visi maksāsim pakalpojumu cenās iekļautās valūtas konvertācijas maksas, kā arī piemaksāsim par valūtas devalvācijas risku, teic eksperts.