Eksperts: krievus neinteresē Latvijas nekustamie īpašumi

Iespēja ārzemniekiem iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā, pretī saņemot uzturēšanās atļauju, neizraisīs vērā ņemamu investīciju pieplūdumu, uzskata Krievijas kompānijas Intermark Savills investīciju un ārvalstu nekustamā īpašuma departamenta direktors Igors Indriksons.

Patiesībā šī programma nav tik vienkārša, kā pirmajā brīdī varētu šķist. Diemžēl rodas iespaids, ka Krievijas tirgū tā kļūdaini prezentēta kā elementāra uzturēšanās atļaujas iegūšana Eiropas Savienībā. Ņemot vērā piedāvājuma pievilcīgumu, daudzas krievu kompānijas, kā arī privātpersonas piedāvās iespēju iegādāties nekustamo īpašumu un līdz ar to arī uzturēšanās atļauju Latvijā. Taču tas var novest pie tā, ka pircēji vienkārši jutīsies pievilti savās cerībās, laikrakstam Telegraf norādījis Indriksons.

Viņš uzsver, ka nekustamā īpašuma iegādāšanās par noteiktu summu vēl nedod garantiju uzturēšanās atļaujas iegūšanai, vien ļauj uz to pretendēt, kas ir būtiska atšķirība. Otrkārt, šī uzturēšanās atļauja tiek dota uz pieciem gadiem ar tiesībām to pagarināt vēl uz pieciem gadiem. Turklāt atļaujas saņēmējam Latvijā jāierodas ik gadu. Šo iemeslu dēļ, interesenti, iespējams, arī pirks nekustamo īpašumu Latvijā, taču buma nebūs, un to visdrīzāk darīs tie, kam tas tiešām ir nepieciešams.

Pēc eksperta domām, Latvijas nekustamais īpašums kā tāds krievus neinteresē, jo ir daudz citu fantastisku iespēju Eiropā. Cilvēki ir gatavi atdot 50 000 latu par nekustamo īpašumu vienalga kurā Latvijas rajonā, pat nepainteresējoties, kāds un kādā stāvoklī šis īpašums ir, vienīgi tādēļ, lai iegūtu uzturēšanās atļauju Eiropā. Taču ja par 70 000 eiro viņi varētu iegādāties nekustamo īpašumu kādā citā Eiropas Savienības valstī, saņemot uzturēšanās atļauju, viņi to izdarītu.

Diez vai šī programma tika izstrādāta, lai pievilinātu investīcijas, drīzāk gan lai celtu nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, spriež Indriksons, piebilstot, ka viņaprāt, šīs programmas nosacījumiem būtu jābūt vēl pretimnākošākiem, piemēram, pēc piecu gadu termiņa piešķirt Eiropas Savienības pilsonību un pasi.

Ja pusgada laikā ir notikuši 10 – 20 pirkumi, tas vēl neliek runāt par to, ka krievi izpērk nekustamo īpašumu Latvijā, teic speciālists.

Tāpat viņš uzskata, ka Jūrmalas nekustamie īpašumi nākotnē kļūs vienīgi lētāki, nevis sadārdzināsies, jo pasaulē par šo pilsētu neviens nezina, izņemot bijušās Padomju savienības pilsoņus, kas ir vecā paaudze.