Pagājušajā gadā Latvijas uzņēmumu vidējā rentabilitāte pietuvojusies Rietumeiropas valstu līmenim, ko raksturo mērena peļņa ilgtermiņā, retāk pievēršoties riskantiem darbības veidiem ar augstu ienesīgumu, norāda Hipotēku bankas vecākais finanšu analītiķis Jānis Hermanis.
Viņš, vadoties pēc provizoriskajiem uzņēmumu darbības rādītājiem, secinājis, ka peļņas rādītāji, kas tika sasniegti 2010.gadā, ir mērenāki nekā treknajos gados. Piemēram, pašu kapitāla rentabilitāte aizvadītajā gadā bija aptuveni 5%, bet 2006.gadā un 2007.gadā šis rādītājs bija aptuveni 17%.
Pēc viņa teiktā, 2010.gadā Latvijas uzņēmumos ir samazinājušies aprites rādītāji, kas liecina par ātrākiem norēķiniem uzņēmumu starpā un efektīvāku resursu izlietojumu.
Hermaņa vērtējumā, ekonomikas krīze ir mudinājusi biznesa sektoru restrukturizēt savu darbību ilgtspējīgā virzienā, pie līdzvērtīga kopējā apgrozījuma sasniedzot labāku rezultātu nekā iepriekšējā gadā, pakāpeniski uzlabojot efektivitāti un darbojoties ar samērīgu peļņas līmeni.
Viņaprāt, uzņēmumiem vissmagākais periods ir bijis 2009.gadā, kad komersantu kopējais neto apgrozījums samazinājās par 22%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Apgrozījuma kritums bija skāris visas ekonomikas nozares, no kurām lielākā daļa 2009.gadā strādāja ar zaudējumiem. 2010.gadā kopējais neto apgrozījums ir bijis aptuveni iepriekšējā gada līmenī, savukārt peļņas rādītāji jau ir uzlabojušies, informēja analītiķis.
Viņš gan uzsver, ka dažādu nozaru finanšu rādītāji krīzes ietekmē ir mainījušies atšķirīgi un lielāko daļu no nozarēm var iedalīt kādā no trim grupām.
Pirmajā grupā viņš iekļauj nozares, kas ir darbojušās ar peļņu gan 2009.gadā, gan 2010.gadā, neskatoties uz apgrozījuma kritumu krīzes ietekmē. Tās ir lauksaimniecība, mežsaimniecība, mežistrāde un zvejniecība, kuru darbības rezultātus ir ievērojami uzlabojis Eiropas Savienības (ES) atbalsts, subsīdijas vai valsts pasūtījumi.
Tāpat salīdzinoši labāki peļņas rādītāji bijuši kūdras ieguves rūpniecībā, ar tranzīta pārvadājumiem saistītajās nozarēs, kā arī nozarēs, kas nodrošina preces un pakalpojumus ar tradicionāli stabilāku pieprasījumu, – pārtikas un dzērienu ražošana, ķīmisko vielu ražošana, enerģētika, ūdens apgāde, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošana, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, veselība un sociālā aprūpe. Tāpat pirmajā grupā analītiķis ieskaitījis nozares ar augstāku pievienoto vērtību – farmāciju, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanu, telekomunikācijas, programmēšanu, informācijas tehnoloģiju pakalpojumus un izglītību.
Otrajā grupā Hermanis ierindojis nozares, kuras 2009.gadā ir strādājušas ar zaudējumiem, bet 2010.gadā – ar peļņu. Šajā grupā esot vieglā rūpniecība, kokapstrāde, papīra un papīra izstrādājumu ražošana, vairākums mašīnbūves apakšnozaru, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, sauszemes un cauruļvadu transports.
Vairākumā šo nozaru situācija ir uzlabojusies, pateicoties apgrozījuma pieaugumam, taču būtiska nozīme ir bijusi arī nozaru spējai uzlabot savas darbības efektivitāti. Tas panākts uz uzņēmumu restrukturizācijas rēķina, optimizējot darbību, samazinot izmaksas, vājākajiem uzņēmumiem pametot tirgu, skaidroja eksperts.
Savukārt trešajā grupā viņš ieskaita nozares, kas darbojušās ar zaudējumiem abus iepriekšējos gadus. Tās ir nozares, kas iepriekš bija orientētas galvenokārt uz iekšējo tirgu, bet nav spējušas atgūt līdzvērtīgu pieprasījuma apjomu, – būvmateriālu, mēbeļu ražošana, būvniecība, auto un moto tirdzniecība, operācijas ar nekustamo īpašumu, iznomāšana un ekspluatācijas līzings, māksla, izklaide, atpūta, sports. Zaudējumi bija arī atsevišķās ar eksportu saistītās nozarēs, kur 2010.gadā pieprasījums bija atguvies daļēji, – metālu un metālizstrādājumu ražošana, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi.
Vēl trešajā grupā esot nozares, kuru pozīcijas ir vājinājis tehnoloģiju progress, sabiedrības paradumu maiņa vai starptautiskā konkurence, piemēram, poligrāfija un ierakstu reproducēšana, radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparatūras ražošana, pasta un kurjeru darbība, izdevējdarbība, radio un TV apraide.
Minētais iedalījums nenozīmē, ka šo nozaru attīstība būs iepriekš aprakstīto scenāriju turpinājums. Grūtībās var nonākt uzņēmumi no nozarēm, kas iepriekšējos gadus ir strādājušas ar peļņu, un otrādi – var uzlaboties situācija nozarēs, kas ilgstoši ir darbojušās ar zaudējumiem, saka Hermanis.
Viņaprāt, noteicošie faktori tālākajai attīstībai būs attiecīgo nozaru spēja plānot savu attīstību ilgtermiņā, piesardzīgi izvērtējot ES atbalstu, subsīdijas un valsts pasūtījumu, pielāgojot savas jaudas tirgus pieprasījuma līmenim un apvienojot nozarēs esošos resursus konkurētspējīgos uzņēmumos.
nevar būt
Grupu proporcijas gan neskatījās. Tā sauktajā trešajā grupā ir lielākā daļa LV uzņēmumu. Tā ka nav ko liet par uzlabojumiem. Tie ir tikai atsevišķiem uzņēmumiem un tiem kas spiež uz eksportu. KO tad mēs te iekšzemē darīsim? Kā aborigēni?