Latvijas zemniekiem ir augsts potenciāls auzu audzēšanā, ko nosaka gan piemēroti klimatiskie apstākļi, gan arī pēdējos gados zemnieku mērķtiecīgs darbs labas kvalitātes auzu kultivēšanā. Tā turpinot, Latvija jau tuvākajos gados var iemantot reputāciju starp pasaules spēlētājiem kā ļoti augstas kvalitātes auzu audzētājs, norāda nozares speciālists.
AS Rīgas Dzirnavnieks valdes loceklis Žilvinas Pakeltis pēc tikšanās ar auzu audzētājiem, atzīst, ka vēl nesen Latvijā auzu kvalitātei nepievērsa uzmanību un tās galvenokārt audzēja lopbarībai.
Vienlaikus eksperts norāda, ka Latvijas klimatiskie apstākļi ir piemēroti augstas kvalitātes auzu audzēšanai, jo tām patīk vēsas un samērā lietainas vasaras.
«Pēdējos gados šīs priekšrocības novērtējuši arī zemnieki, kas arvien vairāk attīsta auzu audzēšanu pārtikai, atvēlot tām vairāk platības. Vēl nesen audzēt auzas zemnieki izvēlējās, lai atpūtinātu zemi no citu labības audzēšanas, nepievēršot to kvalitātei pietiekami lielu vērību,» tā Pakeltis.
Tāpat AS Rīgas Dzirnavnieks valdes loceklis komentē: «Latvija jau ir pierādījusi sevi pasaules tirgū kā uzticamu, labas kvalitātes kviešu miltu piegādātāju. Nākamais solis ir paveikt to pašu ar auzu produktiem. Latvijai ir ideāli klimatiskie apstākļi labas kvalitātes auzu audzēšanai.»
Uzņēmuma pārstāvis atgādina, ka pirms trim gadiem uzsāka lauksaimnieku auzu audzēšanas veicināšanas programmu Latvijā, kas pakāpeniski nesusi augļus, jo arvien vairāk tiek piegādātas izcilas kvalitātes auzas, kas piemērotas Latvijas prasīgajiem eksporta klientiem.
Jāatzīmē, ka auzu audzēšanas programmā piedaloties 30 zemnieku saimniecības no dažādiem Latvijas reģioniem. Šogad dubultojot apsējamo teritoriju, sasniedzot 3 200 hektārus. Lielākās platības esot Vidzemes un Latgales reģionos.
Starp dalībniekiem pieaudzis zemnieku saimniecību skaits Zemgalē, kas ir neraksturīgi šim reģionam, jo tajā dominē kvieši, min uzņēmuma pārstāvis.
Z/s Liepziedi zemnieks Gundars Liepa ir viens no auzu programmas dalībniekiem, viņš saka: «Šogad izskatās, ka raža būs laba, kaut arī graudu novākšana būs kādas desmit dienas vēlāk nekā tā ir ierasti. Piekritu piedalīties programmā, lai atpūtinātu zemi starp citu labību audzēšanas.»
Turpinot, viņš saka: «Programmā dotās sēklas nodrošināja lielākus apjomā graudus. Biju apmierināts ar pirmā gada rezultātu, tāpēc nolēmu turpināt dalību programmā. Šogad prognozēju iegūt piecas tonnas auzu no hektāra. Bez auzām vēl audzēju kviešus, kuru kulšanu jau šobrīd esmu uzsācis, kā arī kartupeļus un pupas.»
Ref: 225.000.103.1453