Diez vai nodokļu nemaksāšanas shēma, kas atklāta tā saucamajā restorāna Gan Bei kases aparātu lietā, ir izņēmums, jo Latvijā ēnu ekonomikā ļoti liels īpatsvars ir «aplokšņu algām», norāda Rīgas Ekonomikas augstskolas docents un Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.
Baidos, ka diez vai tas ir izņēmuma gadījums. Aptuveni viena ceturtā daļa no algas ir aplokšņu alga Latvijā, un kaut kur tā nauda ir jādabū. Viena daļa naudas droši vien nāk kaut kādos nelegālos ceļos, bet cita daļa naudas iet caur šiem kases aparātiem, intervijā Latvijas Radio skaidroja Sauka.
Viņš uzsvēra, ka ne velti kontrolējošās institūcijas ir iniciējušas jaunu kases aparātu veidošanu Latvijā, lai apietu šādas shēmas.
«Šādas shēmas ir arī daudz lielākos uzņēmumos nekā Gan Bei. Tas mani neizbrīna. Taču mani izbrīna, ka tas ir pieķerts, jo šādus gadījumus pieķert ir ārkārtīgi grūti,» sacīja Sauka, uzteicot Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta darbu.
Mazie uzņēmumi esot vairāk iesaistīti nodokļu nemaksāšanā nekā lielie, bet viņi izmanto daudz vienkāršākas shēmas. «Jāsaprot, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir ļoti liels – ap 24-25% no iekšzemes kopprodukta,» sacīja eksperts.
Ref: 102.000.102.8824