Ķīnas ekonomika strauji attīstās un tas ir viens no lielākajiem motoriem. Tieši tāpēc visa pasaule mēģina pārdot Ķīnai savas preces un pakalpojumus. Latvijas lielāka problēma ir tā, ka Ķīna Latviju vēl nezina, pauž Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības vadītājs Šanhajā Kaspars Rožkalns.
Rožkalns klāsta, ka Ķīna ir ārkārtīgi liels tirgus un ļoti, ļoti dažāds. Mūsu izpratnē to varam salīdzināt ar Eiropu, kur ir ļoti plašs preču klāsts, sākot no Eiropas Ziemeļiem līdz Dienvidiem.
Runājot par Ķīnu, Rožkalns norāda, ka ir jārunā par konkrētu provinci vai, iespējams, pat par pilsētu. «Esmu bāzēts Šanhajā, kur dzīvo apmēram 25 miljoni iedzīvotāju, kas ir tik pat daudz, cik visā Skandināvijā kopā. Visa pasaule zina, ka Ķīnas ekonomika strauji attīstās un tas ir viens no lielākajiem motoriem, un tieši tāpēc visa pasaule mēģina pārdot Ķīnai savas preces un pakalpojumus. Rezultātā šeit, vietējā tirgū, lai arī pircēju skaits ir liels, ir ļoti asa konkurence starp pārdevējiem.»
Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības vadītājs Šanhajā informē, ka šobrīd lielākais Latvijas eksports uz Ķīnu ir kokmateriāliem, nākošais lielākais – kūdrai.
Viņš atzīmē, ka Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecība fokusējas uz to, lai eksportētu preces un pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību. Arī pārtika ir viens no fokusiem, kur cenšamies pārdot Latvijā ražotus produktus. Pārtikas eksports uz Ķīnu pēdējo divu gadu laikā ir divkāršojies un 2016.gadā sasniedza gandrīz 27 miljonus eiro.
«Tomēr arī pārtika nav ideāls produkts, jo mums tā ir reāli jāsaražo, izmantojot aramzemi, fiziski jāsūta produkti, kas ietver riskus un laiku, tāpēc ilgākā termiņā mums jāraugās uz pakalpojumiem, kurus varam sniegt Ķīnas uzņēmumiem, piemēram, informācijas tehnoloģijas, izglītība, tūrisms, un citi,» tā Rožkalns.
Ķīna izrāda interesi par augstākās izglītības iespējām Latvijā, bet diplomus bieži neatzīst
Rožkalns stāsta, ka oktobrī kopā ar Biznesa augstskolas Turība Studiju attīstības un starptautiskās sadarbības prorektoru Imantu Bergu un Starptautiskā Tūrisma fakultātes dekāni Agitu Doniņu tiecies ar Turības sadarbības skolu Ķīnā un apmeklējis izglītības izstādi China Education Expo – Shanghai 2017.
«Tikāmies izglītības uzņēmumu tirdzniecības misijas ietvaros, kuru es organizēju ar mērķi, lai Latvijas augstākās izglītības iestāžu pārstāvjiem būtu iespēja satikt dažādas augstskolas un universitātes, un, iespējams, lai vienotos par regulāru studentu apmaiņas uzsākšanu. Tā kā šī bija viena no pirmajām vizītēm, tā uzskatāma par iepazīšanās vizīti. Ķīnas puse izrādīja interesi par vasaras programmām divu līdz trīs nedēļu garumā, uz kurām būtu gatavi sūtīt studentus,» vēsta Rožkalns.
Vienlaikus viņš bilst, ka šobrīd prognozes ir ar augšupejošu trendu, jo Ķīnas studenti arvien vairāk izvēlas studēt ārvalstīs. «Jāsaka, ka šobrīd viena no problēmām ir Latvijas augstāko izglītības iestāžu diplomu atzīšana Ķīnā. Sarakstā šobrīd ir tikai sešas augstskolas, attiecīgi būtu iespēja paplašināt šo sarakstu ar vēl vairākām privātām augstskolām, tādā veidā nodrošinot plašāku programmu klāstu, kuru studenti varētu izvēlēties.»
Tāpat norādīts, ka šobrīd Ķīnas studentu skaits Latvijā ir salīdzinoši neliels, jo 2016.gadā visās augstākās izglītības iestādēs kopā bija tikai nedaudz virs 30 studentiem no Ķīnas, bet no Indijas, kura arī ir liela Āzijas valsts, pie mums studēja virs 1 200 studentiem.
Speciālists uzsver, ka Latvijas augstākās izglītības eksporta pienesums ekonomikai ir būtisks ne tikai īstermiņā – trīs gadu periods, kamēr studenti studē Latvijā, bet arī ilgākā termiņā, jo daudzi no studentiem vēlas studēt starptautisko uzņēmējdarbību un pēc tam plāno atvērt uzņēmumus Eiropā.
Rožkalns izsaka savas prognozes: «Ja viņi būs studējuši Latvijā, tad visticamāk pirmais no šiem uzņēmumiem tiktu atvērts Latvijā, jo viņi šo trīs mācību gadu laikā būs izpratuši likumdošanu, būs lokālie kontakti, būs citu studentu loks, kam pavaicāt neskaidros jautājumus. Tas radīs Latvijā jaunas darba vietas un papildus finanšu resursus ekonomikā.»
Eiropā atzīta izglītība par salīdzinošu zemāku samaksu
Studējot Latvijā, ir iespējams iegūt Eiropā atzītu izglītību par salīdzinošu zemāku samaksu. Arī Rīgas pilsēta, kur ir bāzētas vairums no augstskolām, ir Baltijas metropole un attiecīgi studentu dzīve ir daudz intensīvāka. «Mūsu lidosta ir lielākā Baltijā, tāpēc tiem, kuri apciemos studentu, kamēr viņš studē ārvalstīs, to izdarīt būs daudz vieglāk. Mēs esam valsts, kura vislabāk runā trīs valodās – latviešu, angļu un krievu, kas atvieglo saziņu ar angliski un krieviski runājošiem studentiem,» atzīmē Rožkalns.
Jānorāda, ka, pēc Rožkalna domām, lielāka problēma ir tā, ka Ķīna Latviju vēl nezina. «Tāpēc mēs pamatā strādājam pie valsts atpazīstamības, kas ir ļoti dārgs un ilgs process, kamēr lielākā daļa pasaules valstu turpina strādāt pie saviem zīmoliem. Mums jābūt ātrākiem, labākiem un kreatīvākiem, jo mēs diemžēl neesam bagātākā valsts.»