Šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, situācija siltumapgādē pirms apkures sezonas ir sliktāka – tas skaidrojams ar to, ka iedzīvotāji vasarā kūtrāk maksājuši parādus, atzinis Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas izpilddirektors Andris Akermanis.
Citus gadus pa vasaru parādus kaut cik maksāja, šogad pat nav manāms, ka nopietni maksātu, sprieda LSUA pārstāvis. Radikāli uzlabojumi nav jūtami, norādīja Akermanis, minot piemēru: ja kopējais parāds ir 40 miljoni, tad, samaksājot pāris miljonus, nekas radikāli nemainās.
Vaicāts, cik gatavi ir uzņēmumi apkures sezonai, Akermanis vērtēja, ka tehniski tie ir gatavi, bet nav skaidrs, ko darīt ar finanšu pusi. Lai iegādātos kurināmo, uzņēmumiem būs jāaizņemas, bet tas situāciju padara vēl sliktāku, jo par to jāmaksā banku procenti.
Visi izliekas, ka viss ir kārtībā, ka gan jau kaut kā. Tagad visi aizņemti ar svarīgākām lietām – tuvojas vēlēšanas, piebilda LSUA pārstāvis.
Viņš teica, ka patlaban Finanšu ministrijā tiek veidota darba grupa, kas meklēs risinājumus.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pēc apkures sezonas beigām veica 71 pašvaldības aptauju par situāciju siltumapgādē. 1.maijā fiksētās iedzīvotāju parādsaistības bija 40,16 miljoni latu, bet iepriekšējā gadā tās bija 25,5 miljoni latu.
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis iepriekš uzsvēra, ka jau septembrī pirms apkures sezonas nāksies meklēt risinājumus. LPS jūlija sākumā nosūtījusi vēstuli Saeimai un vairākiem valdības ministriem, aicinot piešķirt subsīdijas maznodrošinātajiem vai kredītlīnijas namu apsaimniekotājiem siltuma parādu mazināšanai.
Situācija būs smagāka nekā 90-jos, kad viss bruka un gāzās.