Projekti, pie kuriem jau patlaban strādā Latvijā bāzētie zinātnes un augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumi, var likt pamatus modernai, uz nākotni vērstai industrijai, pēc akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors rīkotās investoru un partneru dienas atzina tās dibinātājs un vadītājs Nikolajs Adamovičs.
Platformas vadītājs atklāj, ka pasākuma laikā prezentētie projekti šobrīd ir atšķirīgās attīstības stadijās, vieni meklē investīcijas vai nozares «guru» atbalstu industriālo prototipu radīšanai, otri – ražošanas uzsākšanai, citi – papildu izpētei vai intelektuālā īpašuma aizsardzībai. Vienlaikus ir jaunuzņēmumi, kuri pēc veiksmīgu līgumu noslēgšanas gatavojas nākamajam «lēcienam», BNN stāsta uzņēmumā.
«Piemēram, tehnoloģiju jaunuzņēmums Nanooptometrics attīsta tehnoloģiju, kas ļauj izmantot gaismas optiskās īpašības augstas precizitātes (līdz vienam nanometram) mērījumiem. Šāda veida mērierīces, kas palīdz iegūt ļoti līdzenas virsmas, izmanto kvalitātes kontrolei augsto tehnoloģiju nozarēs, piemēram, datoru cieto disku, pusvadītāju, saules bateriju elementu ražošanā,» komentē eksperts.
Adamovičs norāda, ka precīzi mērījumi un vieda rūpniecisko procesu kontrole ir virziens, kurā darbojas vairāki jaunuzņēmumi, tādējādi veidojas labs pamats potenciālai šīs jomas attīstībai.
Lielākās zinātnes un tehnoloģiju jaunuzņēmumu akcelerācijas platformas investoru un partneru dienā prezentētie projekti attīsta idejas dažādās zinātnes jomās, sākot ar moderniem bioķīmijas risinājumiem, robotizētām iekārtām līdz pat mākslīgā intelekta produktiem, «gudriem» materiāliem un kosmosā izmantojamām tehnoloģijām.
Savukārt tehnoloģija, kuru patlaban attīsta organisko gaismu izstarojošo diožu (OLED) izstrādātājs Evoled, veiksmes gadījumā var ietekmēt ne tikai lielformāta displeju ražošanu, bet arī biomarķieru, sensoru un lāzeru tapšanu. «Starp citu, Lomonosova universitātē Maskavā radītās idejas pilnveidošanā tiek izmantotas arī Latvijas Cietvielu fizikas institūta speciālistu zināšanas,» turpina eksperts.
Savukārt jaunuzņēmuma Semantic intelligence pārstāve Vita Stūre atklāj, cik liela nozīme ir ātrai un lētai kļūdas atrašanai.
«Jaunu medikamentu izstrādes process var ilgt pat vairāk nekā desmit gadus un izmaksāt miljardiem eiro, tad ir svarīgi iespējami ātrāk saprast, vai vispār ar konkrētajām komponentēm ir jēga strādāt tālāk. Proti, ir svarīgi ātri un lēti nonākt līdz iespējamām kļūdām. Mēs piedāvājam mākslīgā intelekta sistēmu, kas paātrina izpēti agrīnajos posmos,» saka Komercializācijas reaktorā tapušā uzņēmuma pārstāve.
Jau ziņots, ka Komercializācijas reaktora investoru un partneru dienā, kas notika 19.aprīlī, potenciālajiem investoriem, biznesa eņģeļiem, industriju ekspertiem un citiem interesentiem bija iespēja iepazīties ar 27 jaunuzņēmumu sasniegumiem. Pasākums notika sadarbībā ar akcelerācijas platformas ilggadīgiem partneriem – finanšu attīstības institūciju Altum un Baltic International Bank.
Ref:224.000.225.988