Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums šī gada martā veidojis 2,19 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bijis par 2,7% mazāk nekā pērnā gada martā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 6,1% mazāka, savukārt importa vērtība – par 0,2% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
Martā Latvija eksportēja preces 966,2 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,22 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017.gada martu ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 45,8% līdz 44,2 %.
Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 6,26 miljardus eiro – par 344,7 miljoniem eiro jeb 5,8% vairāk nekā 2017.gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 2,86 miljardus eiro (palielinājums par 176,6 milj. eiro jeb 6,6%), bet importa – 3,4 miljardus eiro (pieaugums par 168,1 miljoniem eiro jeb 5,2 %), liecina CSP dati.
Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2018.gada martā salīdzinājumā ar 2017.gada martu eksporta vērtība bija par 1,1% mazāka, bet importa par 5,9% lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 5,7%, bet importa pieauga par 0,2%.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2018.gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu:
– augu valsts produktu eksports mazāks par 41,0 miljoniem eiro jeb 60,2%,
– satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports mazāks par 19,5 miljoniem eiro jeb 23,6%,
– mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazākspar 8,2 miljoniem eiro jeb 4,7%,
– ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports mazāks par 7,8 miljoniem eiro jeb 9,5%,
– parasto metālu un to izstrādājumu eksports lielāks par 14,8 miljoniem eiro jeb 16,8%.
Svarīgākās izmaiņas importā 2018.gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu:
– parasto metālu un to izstrādājumu imports lielāks par 26,8 miljoniem eiro jeb 28,8%,
– minerālproduktu imports lielāks par 14,3 miljoniem eiro jeb 14,4%,
– ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 10,4 miljoniem eiro jeb 7,4%,
– augu valsts produktu imports lielāks par 7,4 miljoniem eiro jeb 13,5%,
– tekstila un tekstilizstrādājumuimportsmazāks par 6,5 miljoniem eiro jeb 13,6%.
Martā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (16,4% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,6%), Vācija (7,6%) un Zviedrija (7,3%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (16,4% no importa kopapjoma), Vācija (11,5%), Polija (10,2%) un Igaunija (7,3%).
Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā martā veidoja 9,1%, bet importā – 9,6%.
Dzelzs un tērauda eksporta kāpumu šī gada martā salīdzinājumā ar pērnā gada martu ietekmēja dzelzs atkritumu un lūžņu eksporta pieaugums par 8,6 miljoniem eiro jeb 2,4 reizes. Savukārt mēbeļu, citu interjera priekšmetu un saliekamo būvkonstrukciju eksports samazinājās, sarūkot koka mēbeļu eksportam par 4,3 miljoniem eiro jeb 37,5%.
Dzelzs un tērauda importa palielināšanos 2018.gada martā salīdzinājumā ar 2017.gada martu ietekmēja plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importa pieaugums par 18,1 miljoniem eiro jeb 94,3%. Tajā pašā laikā elektroierīču un elektroiekārtu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja telefonu aparātu un citādu aparātu balss, attēlu un citu datu pārraidei un uztveršanai importa kritums par 7,4 miljoniem eiro jeb 15,1%.