Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2018.gada februārī bija par 9,9% vairāk nekā 2017.gada februārī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 11,6% un importa vērtība – par 8,4% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati. Kopumā eksporta apgrozījums veidoja 2,02 miljardus eiro.
Februārī Latvija eksportēja preces 932,7 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,09 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017.gada februāri ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 45,4% līdz 46,1%, ziņo CSP.
Tāpat CSP vēsta, ka šī gada pirmajos divos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 4,07 miljardus eiro – par 408,2 miljoniem eiro jeb 11,2% vairāk nekā 2017.gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 1,89 miljardus eiro (palielinājums par 244 miljoniem eiro jeb 14,8%), bet importa – 2,18 miljardus eiro (pieaugums par 164,2 miljoniem eiro jeb 8,2%).
Dati par 2017. gada novembri, precizēti
Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2018.gada februārī salīdzinājumā ar 2017.gada februāri eksporta vērtība bija par 11,5% un importa par 8,2% lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 3,2% un importa – par 1,4%, vēsta CSP.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2018.gada februārī, salīdzinot ar 2017.gada februāri:
– augu valsts produktu eksports lielāks par 23 miljoniem eiro jeb 56,8%,
– koka un koka izstrādājumu eksports lielāks par 21,7 miljoniem eiro jeb 15%,
– mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 21,2 miljoniem eiro jeb 13,6%,
– ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 11,8 miljoniem eiro jeb 19,4%,
– parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 6,8 miljoniem eiro jeb 8,4%.
Svarīgākās izmaiņas importā 2018.gada februārī, salīdzinot ar 2017.gada februāri:
– mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 37,4 miljoniem eiro jeb 19,4%,
– parasto metālu un to izstrādājumu imports lielāks par 21,3 miljoniem eiro jeb 28,5%,
– koka un koka izstrādājumu imports lielāks par 12,5 miljoniem eiro jeb 39,4%,
– minerālproduktu imports mazāks par 20,2 miljoniem eiro jeb 19,1%,
– satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 14,7 miljoniem eiro jeb 15,1%.
Februārī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (15,5% no eksporta kopapjoma), Igaunija (10,2%), Zviedrija (8,1%) un Vācija (7,2%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,1% no importa kopapjoma), Vācija (10,5%), Polija (8,6%) un Igaunija (8%).
Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā februārī veidoja 8,4%, bet importā – 6,8%.
Tāpat CSP dati liecina, ka graudaugu produktu eksporta kāpumu 2018.gada februārī salīdzinājumā ar 2017.gada februāri ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 19,1 miljoniem eiro jeb trīs reizes. Savukārt dzelzs un tērauda eksports samazinājās, sarūkot plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu eksportam par 13,1 miljonu eiro jeb 64,9%.
Dzelzs un tērauda importa palielināšanos 2018.gada februārī salīdzinājumā ar 2017.gada februāri ietekmēja plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importa pieaugums par 13,6 miljoniem eiro jeb divas reizes. Tajā pašā laikā minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa kritums par 28,4 miljoniem eiro jeb 85,7%, apkopo CSP.