Jūnijā Nord Pool tirdzniecības apgabalos, izņemot Norvēģijas tirdzniecības apgabalus, tika novērots mēneša vidējās elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu pieaugums, informē AS Latvenergo.
Igaunijā mēneša vidējā elektroenerģijas cena palielinājās par 51% līdz 37,77 Eur/MWh. Latvijas tirdzniecības apgabalā elektroenerģijas cena bija 38,66 Eur/MWh, pieaugot par 58%, arī Lietuvā bija tikpat liels pieaugums, un cena palielinājās līdz 38,65 Eur/MWh.
Baltijā ik stundu cenu amplitūda maijā svārstījās no 0,72 Eur/MWh līdz 255,03 Eur/MWh.
Jūnijā Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū cenu dinamiku turpināja noteikt izmaiņas hidroloģiskajā situācijā. Siltāki laikapstākļi reģionā sekmēja intensīvāku sniega kušanu Zviedrijā un Norvēģijā, kur pieteces apjomi pieauga par vairāk nekā divām reizēm, salīdzinot ar maiju, un bija vidēji par 62% virs jūnija normas. Rezultātā hidrorezervuāru aizpildījuma līmenis pieauga no 46,3% mēneša sākumā līdz 72,9% mēneša beigās, pārsniedzot normu (68,5%). Tas savukārt turpināja sekmēt augstu izstrādi Ziemeļvalstu hidroelektrostacijās.
Tomēr mēneša elektroenerģijas cenām Nord Pool tirdzniecības apgabalos bija atšķirīga attīstības tendence. Tam par galveno iemeslu var minēt starpsavienojumu jaudas ierobežojumus Norvēģijā un Zviedrijā. Rezultātā Norvēģija, kur ir augsts hidroresursu īpatsvars, tika nošķirta no kaimiņvalstīm, un mēneša vidējās elektroenerģijas cenas samazinājās, bet citur tās pieauga. Turklāt cenu starpības pieaugumu pārējos apgabalos ietekmēja arī zemāka atomelektrostaciju izstrāde reģionā. Vēja staciju izstrāde, salīdzinot ar maiju, samazinājās par 30%, un ir par 11% zemāka nekā iepriekšējā gada jūnija izstrāde.
Lasiet arī: Atvienojas Lietuvas-Zviedrijas elektrības starpsavienojums
Savukārt Baltijā elektroenerģijas cenas pieaugumu ietekmēja zemākas enerģijas plūsmas no kaimiņvalstīm – NordBalt starpsavienojuma atslēgums starp Zviedriju un Lietuvu, Estlink pieejamās starpsavienojuma jaudas samazinājums ikgadējo apkopes darbu rezultātā, kā arī bojājums pārvades sistēmā Latvijā.
Baltijā elektroenerģijas patēriņš jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, samazinājās par 5% līdz 1 987 GWh. Latvijā elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 4% līdz 527 GWh, salīdzinot ar 2019.gada jūniju. Igaunijā pieprasījums arī bija par 3% zemāks – 551 GWh. Savukārt Lietuvā patēriņš samazinājās par 5% un bija 908 GWh, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā.
Jūnijā, samazinoties jaudas plūsmām no kaimiņvalstīm jeb zemāka importa rezultātā kopējā elektroenerģijas izstrāde Baltijā pieauga par 16% līdz 1 213 GWh, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Latvijā elektroenerģijas izstrāde bija 476 GWh jeb par 9% vairāk nekā bija saražots maijā. Lietuvā elektroenerģijas izstrāde pieauga par 16% līdz 426 GWh. Savukārt Igaunijā bija vislielākais izstrādes pieaugums starp visām Baltijas valstīm – par 28% līdz 311 GWh.
Jūnijā ģenerācija Baltijā nosedza 61% no kopējā elektroenerģijas patēriņa apjoma, Latvijā izstrādes attiecība pret patēriņu bija 90%, Igaunijā 56%, un Lietuvā 47%.
Jūnija pietece Daugavā bija 410 m3/s, un tā bija par 18% (62 m3/s) augstāka par 30 gadu vidējo pieteces līmeni. Hidroloģiskās situācija uzlabošanos ietekmēja kopējā nokrišņu daudzuma palielināšanās Latvijā, kas jūnijā bija par 24% lielāks nekā mēneša norma.
Ņemot vērā, ka jūnija pietece Daugavā sasniedza normu, līmenis tomēr bija zemāks nekā pieteces līmenis maijā. Tas atspoguļojās arī elektroenerģijas izstrādes apjomos Latvenergo hidroelektrostacijās, kur jūnijā izstrāde bija 165 GWh jeb par 21% zemāka nekā maijā. Iepriekšējā mēnesī Latvenergo TEC izstrādes apjomi pieauga mazāk nekā divas reizes – 227 GWh.