Eiropas Savienības (ES) Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanā jāievēro dalībvalstu intereses un iespējas, komentē Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Stinka.
EM ziņo, ka pirmdien, 27.februārī, Briselē notiekošajā ES Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes sanāksmēs Stinka pārstāvēs Latvijas viedokli sarunās par Tīrās enerģijas pakotni un Enerģētikas savienību, uzsverot, ka svarīgi nodrošināt savlaicīgu ES Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanu, bet tas nevar notikt sasteigti un uz dalībvalstu interešu un iespēju rēķina.
Ministrija BNN informē, ka sanāksmes laikā plānota enerģētikas ministru diskusija par Eiropas Komisijas (EK) publicēto Tīrās enerģijas pakotni (Pakotne), kura ietver priekšlikumus izmaiņām virknē ES enerģētikas tiesību aktos, tai skaitā saistībā ar elektroenerģijas iekšējo tirgu, atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu, energoefektivitāti un ēku energoefektivitāti, ar kuriem plānots virzīties uz Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanu.
Prezidējošā valsts ES Padomē – Malta – aicinās ministrus paust sākotnējo izvērtējumu par Pakotnes elementiem.
Šobrīd EM izstrādā un saskaņo ar līdzatbildīgajām pusēm nacionālo viedokli attiecībā uz Pakotnē ietvertajiem priekšlikumiem. Vienlaikus Stinka sanāksmē uzsvērs, ka Enerģētikas savienības ieviešanas procesā īpaša vērība jāvelta grozījumiem Energoefektivitātes direktīvā, Ēku energoefektivitātes direktīvā un Atjaunojamo energoresursu direktīvā.
Energoefektivitātes direktīvas pārskatīšanas procesā Latvijai ir svarīgi panākt, ka energofektivitātes mērķis 2030.gadam, īpaši dalībvalstu līmenī, būtu sasniedzams izmaksu efektīvā veidā, BNN uzsver EM.
«Energoefektivitātes direktīvā ietvertajiem pasākumiem un to apjomam ir jāveicina ekonomiskā attīstība katrā valstī un, lai to īstenotu, arī pēc 2020.gada ir jābūt pieejamiem papildu atbalsta instrumenti, tai skaitā ES fondu ietvaros,» norāda Stinka.
Vienlaikus, Latvijai bažas rada obligātā galapatēriņa ietaupījuma būtisks pieaugums 2021.-2030.gada periodā, kas plānots vismaz divas reizes lielāks kā 2014.-2020.gadam. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi 2020.gada mērķa īstenošanā, Latvijai būs grūti izpildīt ievērojami lielāku mērķi 2030.gadā tikai ar nacionālajiem finanšu resursiem, informē EM.
Latvija kopumā atzinīgi vērtē EK izstrādāto priekšlikumu Ēku energoefektivitātes direktīvas pārskatīšanai un atzinīgi vērtē izvirzīto mērķi – palielināt ēku atjaunošanas tempus, vienkāršot šobrīd pastāvošos noteikumus, tādā veidā samazinot administratīvo slogu, kā arī pielāgojot tos straujajai tehnoloģiju attīstībai. «Latvija uzskata, ka ir nepieciešams papildu stimulēt ēku atjaunošanas procesu, nodrošinot ārējā finansējuma un citu atbalsta mehānismu pieejamību. Ēku īpašnieku ierobežotā maksātspēja liedz vien pašu spēkiem veikt būtiskas investīcijas ēku fonda energoefektivitātes uzlabošanā,» BNN skaidro EM.
EM norāda, ka arī runājot par Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšanu, Latvija uzsvērs, ka atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai jānotiek izmaksu ziņā efektīvākajā veidā, lai gūtu pozitīvu efektu ekonomikas izaugsmei.
Diskutējot par jaunā elektroenerģijas iekšējā tirgus uzbūvi, Latvija pozitīvi vērtē priekšlikumu mērķi, jo iekšējais tirgus ir jāstiprina ne tikai ar infrastruktūras palīdzību, kas neapšaubāmi ir priekšnosacījums brīvas elektroenerģijas plūsmai, bet arī attīstot tiesisko ietvaru un stiprinot reģionālo sadarbību. Tāpat Latvija uzskata, ka būtiska ir arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nosacījumu uzlabošana, kā arī elektroenerģijas starpsavienojumu tālāka attīstība un Baltijas valstu elektroenerģijas tīklu sinhronizācija ar ES tīkliem.
Sanāksmes noslēgumā enerģētikas ministrus plānots iepazīstināt ar EK novērtējumu par padarīto Enerģētikas savienības ieviešanā.
Ref:224.000.103.462