Sadārdzinoties enerģijai, apkures cenas šokēja daudzas Eiropas valstis. Kaut gan jau skaitām dienas, kad pilsētās apkure tiks izslēgta, speciālisti iesaka neatslābt un nekavējoties veikt pasākumus, kuri ļaus sagatavoties nākamajai apkures sezonai. Ir maz ticams, ka apkure kļūs ievērojami lētāka, bet, sakārtojot ēkas siltumapgādes sistēmu, var samazināt enerģijas patēriņu līdz pat 35%. Tas ļaus ne tikai ietaupīt, bet arī samazināt enerģijas resursu importu.
Jau šī apkures sezona ir kļuvusi par īstu pārbaudījumu visiem siltuma patērētājiem. AS Rīgas Siltums piegādātā siltumenerģijas cena kopš 11.marta ir sasniegusi cenu 74,08 EUR/MWh (bez PVN). Vēl pērn septembrī tā bija 57,31 EUR/MWh, savukārt pagājušās apkures sezonas sākumā rīdzinieki par siltumu maksāja mazāk par 40 EUR/MWh.
Ģeopolitiskās situācijas dēļ ir maz ticams, ka nākamā gada apkures sezonu sāksim ar zemākām cenām. Tomēr speciālisti uzskata, ka daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji paši var uzņemties iniciatīvas, kuras ļaus ievērojami samazināt siltuma zudumus. «Ēku modernizēšanas procesā piedalāmies jau daudzus gadus, mums ir daudz piemēru, kad, sakārtojot tikai daudzdzīvokļu nama apkures sistēmu, t.i., veicot t.s. mazo renovāciju, tiek ietaupīti 35% siltumenerģijas. Pastāvot pašreizējām siltuma cenām, runājam par patiesi lielām naudas summām,» saka SIA Danfoss pārdošanas vadītāja Renāte Lakse.
Speciālisti ir vienisprātis, ka nolūkā ietaupīt enerģiju un uzlabot dzīves kvalitāti, visas daudzdzīvokļu ēkas nepieciešams modernizēt. Tomēr tas prasa lielas investīcijas. Valsts, kas aktīvi piedalās šajā procesā, katru gadu var atbalstīt tikai noteiktu projektu skaitu, tāpēc, izskatās, ka šis process vēl ieilgs, norāda uzņēmumā.
Gaidot īsto modernizāciju, jebkurš daudzdzīvokļu nams var sakārtot savu apkures sistēmu. Speciālisti vērtē, ka šo darbu cena ir līdz 10% no pilnas modernizācijas tāmes, tomēr tas ļauj ietaupīt līdz 35% siltuma.
«Viena no lielākajām vecu daudzdzīvokļu namu problēmām – nesabalansētas siltuma plūsmas. Kamēr vienos dzīvokļos cilvēki salst, citos ir pārāk karsts. Lai ievērotu higiēnas prasības, mājas apsaimniekotājs ir spiests palielināt siltuma padevi visam namam, lai aukstākajos dzīvokļos tiktu ievērota vismaz minimālā pieļaujamā temperatūra. Tikmēr lielākā mājas iedzīvotāju daļa saņem pārāk daudz siltuma, kas tiek izlaists pa logiem,» uzsver Lakse.
Pirmais darbs, kas būtu jāizdara jebkurai daudzdzīvokļu mājai – jānovērtē siltummezgla stāvoklis. Mūsdienīgam siltummezglam jābūt automatizētam, lai automātiski, ievērojot gaisa temperatūru ārā, tiktu padots augstākas vai zemākas temperatūras siltumnesējs.
Otrais solis – sabalansēta siltuma plūsma starp stāviem, ierīkojot ventiļus, lai katrs saņemtu vienādu siltuma daudzumu. Vecās mājās bieži gadās, ka dzīvokļi vai pat kāpņu telpa, kas ir tuvāk siltummezglam, saņem lielāku daudzumu siltuma, bet pie tālākiem siltumnesējs nonāk daudz vairāk atdzisis.
Trešais posms – sadalīt siltumu starp stāviem un dzīvokļiem, ierīkojot termoregulatorus, lai katrā dzīvoklī ieplūstu vajadzīgās temperatūras siltumnesējs un telpu varētu sildīt tik, cik iemītnieks grib, nevis tik, cik sanāk.
«Tālāk jau sākas vairāk ar komfortu saistīti sistēmas atjauninājumi, kas arī palīdz ietaupīt. Kad uzstādīti viedie elektroniskie termostati, tos var programmēt un vēl vairāk ietaupīt, samazinot siltumu laikā, kad jūs nebūsiet mājās vai guļat,» stāsta Lakse.
Vēl joprojām ir daudzdzīvokļu nami, kuros nav atjaunota karstā ūdens sistēma ar cirkulāciju, tāpēc katru reizi iemītniekiem nākas gaidīt, kamēr ūdens krānā parādīsies karstais ūdens.
Pēc speciālista teiktā, tas, cik maksās siltumsistēmas atjaunošana, ir atkarīgs no ēkas un pašreizējas apkures sistēma veida un stāvokļa, kā arī no mērķa, kādā vēlēsieties to modernizēt. Paša siltummegla automatizēšana var maksāt līdz 2 000 eiro. Tālāko cenu noteiks darbu sarežģītība un dzīvokļu skaits. Parasti tā ir no 4 EUR/m2, ja tiek sakārtota tikai karstā ūdens padeve, līdz 50 EUR/m2, ja tiek veikta maksimāla siltuma saimniecības atjaunināšana.
«Jo sarežģītāki darbi, jo lielāka cena, bet lielāks arī ieguvums. Rēķinām, ka investīcijas vidēji atmaksājas 2–3 gadu laikā, kaut gan pie pašreizējām apkures cenām tas var notikt arī vienā apkures sezonā,» uzsver Lakse.
Iepriekš tika izsludinātas vairākas daudzdzīvokļu renovāciju atbalsta programmas renovācijas veikšanai, kurās pieteikušās daudzdzīvokļu namu biedrības varēja cerēt uz valsts kompensācijām. Pašlaik jaunu atbalsta programmu nav, tomēr atbildīgās institūcijas apsver iespēju atbalstīt mazās renovācijas finansēšanu. Pēc Lakses teiktā, pie pašreizējām apkures cenām iedzīvotājiem īpaši atmaksājas investēt siltumsaimniecībā un negaidīt kompensācijas.
«Ja vēlaties taupīgāk dzīvot jau šajā rudenī, pie darbiem jāķeras tieši tagad – kamēr vienosieties par to, ko vēlaties, kamēr atradīsiet uzņēmēju, paies daudz laika. Vērsieties uzņēmumā, kas apkalpo daudzdzīvokļu namu, vai, ja izveidota biedrība, izsauciet speciālistu un novērtējiet esošo situāciju. Dažkārt pat ļoti nelielas izmaiņas apkures sistēmā dod negaidītus rezultātus,» iesaka Lakse.
Speciāliste vērš uzmanību, ka modernizēta apkures sistēma ļauj ne tikai ietaupīt, bet dod ievērojami vairāk ieguvumu. «Skatoties no iemītnieku individuālā labuma, uzlabojas fiziskā labsajūta dzīvesvietā. Skatoties no plašākas perspektīvas – mazākas izmaksas par siltumu, tā ir mazāka mūsu valsts atkarība no energoresursiem, kas pašlaik ir īpaši svarīgi,» uzsver Lakse.