Enerģētiskās neatkarības stiprināšanai Latvija no Eiropas Savienības jaunā finanšu instrumenta RePowerEU fonda varētu saņemt 100–200 miljonus eiro, kā arī apsvērt iespējas izmantot aizņemšanās iespējas no Eiropas Atveseļošanas fonda, otrdien preses konferencē sacīja finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV).
Viņš skaidroja, ka kopumā ES dalībvalstīm šajā jaunajā fondā būs pieejami 20 miljardi eiro, kas tiks sadalīti pēc noteiktas formulas, ņemot vērā demogrāfijas rādītājus, ekonomisko attīstību un citus faktorus. Pagaidām neesot iespējams precīzi pateikt, cik konkrēti līdzekļu saņems Latvija, bet Dālderis prognozēja, ka tas varētu būt robežās no 100 līdz 200 miljoniem eiro.
Tāpat Latvija izskatīs iespējas papildus aizņemties kādu daļu no aizņēmumiem pieejamajiem diviem miljardiem eiro no Eiropas Atveseļošanas fonda, kurus Latvija vēl nav izmantojusi.
Patlaban Latvijai piešķirtais Atveseļošanas fonda finansējums ir 1,82 miljardi eiro.
Dālderis sacīja, ka no RePowerEU pieejamais naudas apjoms un tās piešķiršanas nosacījumi būs zināmi pēc pāris mēnešiem un vēl neesot iespējams pateikt, kam tieši šie līdzekļi tiks izmantoti, jo diskusija par to vēl tikai sāksies.
Patlaban skaidrs, ka šie līdzekļi jāizmanto enerģētikas drošības un energoefektivitātes pasākumiem, teica Dālderis. Viņš piebilda, ka Ekonomikas ministrijai jau ir lūgts sagatavot iespējamos investīciju virzienus, kas varētu būt atjaunojamo energoresursu izmantošana, pārvades sistēmas uzlabošana, ieguldījumi energosistēmas desinhronizācijā ar Krieviju un Baltkrieviju.
Lasiet arī: Latvijas IKP 1.ceturksnī kāpis par 6,7%
Tāpat Dālderis informēja, ka šos līdzekļus varētu izmantot arī investīcijām sašķidrinātās gāzes terminālī. Līdz šim Atveseļošanas fonda nosacījumi neatbalstīja investīcijas gāzes apgādē, taču šobrīd ģeopolitiskā situācija ir mainījusies un RePowerEU varētu atbalstīt arī gāzes piegāžu neatkarības veicināšanu.
Eiropas Komisijas (EK) Ģenerālsekretariāta Atveseļošanas un noturības rīcības grupas direktore Marija Terēza Fabregasa Fernandesa (Maria Teresa Fabregas Fernandez) sacīja, ka ar papildu finansējumu, ko piešķirs no RePowerEU fonda, dalībvalstis varēs izvēlēties, kādā veidā mazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā.
Fernandesa sacīja, ka EK diskutēs ar dalībvalstīm par konkrētiem investīciju plāniem, taču EK nodrošinās tikai ietvaru, bet dalībvalstis pašas noteiks nepieciešamās investīcijas.
Tāpat Fernandesa piebilda, ka EK gaida Latvijas pirmo iesniegumu maksājuma no Atveseļošanas fonda saņemšanai un prognozēja, ka tas varētu tikt izskatīts un maksājums piešķirts divu mēnešu laikā.
Ar EK izstrādāto RePowerEU plānu paredzēts papildināt Atveseļošanas fondu Un, viens no tā galvenajiem mērķiem ir panākt Eiropas neatkarību no Krievijas energoresursu importa.
Jau ziņots, ka EK rekomendē Latvijai palielināt publiskās investīcijas ar mērķi sekmēt zaļo un digitālo pārkārtošanos un enerģētisko drošību, tostarp izmantojot Eiropas Atveseļošanas fonda, RePowerEU un citus Eiropas Savienības (ES) fondus, liecina otrdienas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēdei iesniegtie dokumenti.
EK norāda, ka Latvijai ir jānodrošina, ka nākamajā gadā valsts finansēto kārtējo izdevumu pieaugums atbilst kopumā neitrālai politikas nostājai, ņemot vērā to, ka turpinās pagaidu un mērķorientēta atbalsta sniegšana pret energocenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī personām, kas bēg no Ukrainas.
Tāpat Latvijai ir jābūt gatavai kārtējos izdevumus pielāgot mainīgajai situācijai.
Lai mazinātu nevienlīdzību, EK aicina paplašināt cita starpā īpašuma un kapitāla aplikšanu ar nodokļiem un stiprināt veselības aprūpes un sociālās aizsardzības adekvātumu.
Tāpat komisija rekomendē turpināt atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu, ievērojot Eiropas Padomes pagājušā gada jūlija īstenošanas lēmumā iekļautos atskaites punktus un mērķrādītājus, kā arī iesniegt 2021.–2027.gada kohēzijas politikas plānošanas dokumentus, lai būtu iespējams noslēgt sarunas ar EK un pēc tam sākt to īstenošanu.
Vienlaikus Latvijai ir nepieciešams uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, izmantojot publiskās aizdevumu un garantiju shēmas, kas vērstas uz stratēģiski nozīmīgu investīciju atvieglošanu, jo īpaši zaļās pārkārtošanās un reģionālās attīstības jomā.
Tāpat EK norāda, ka Latvijai ir jāsamazina vispārējā atkarība no fosilajām degvielām un jādiversificē fosilo degvielu imports, paātrinot atjaunojamo energoresursu apguvi, nodrošinot pietiekamas starpsavienojumu jaudas, diversificējot enerģijas piegādes un piegāžu maršrutus un ar vērienīgu energoefektivitātes pasākumu palīdzību samazinot kopējo enerģijas patēriņu.