Melbārde: Ušakova un Amerika kandidatūra Eiropas Parlamentā, šķiet, bīstami korelē ar Rīgas satiksmes «nebūšanu»

«Latvijas vēlētajiem jādomā līdzi un jāsaprot, ka Latviju Eiropas Parlamentā pārstāv tikai astoņi deputāti. Ir ļoti svarīgi atdot savu balsi tā, lai pašam nebūtu kauns par savu izvēli. Te citas receptes nav – ja grib ietekmēt Eiropas Parlamenta «saturu», jāatceras, ka rezultāts veidojas, balsi pieliekot pie balss. «Stāvot malā», nekas nemainīsies,» intervijā BNN komentē pašreizējā kultūras ministre un Eiropas Parlamenta deputātes amata kandidāte Dace Melbārde. 

«Biju pārsteigta, ka daudzi, kas nav politikā, kandidē EP»

Kultūras ministre Dace Melbārde (VL–TB/LNNK) kandidēs 2019.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Kā viņa apgalvo – «ir jāizmēģina kaut kas jauns». «Esmu par to, ka amatpersonām augstos amatos ir jārotē, laiku pa laikam jāmaina darbavietas. Nedrīkst iesēdēties, apaugt ar rutīnu, un tas lielā mērā pašam ir jāsajūt, kurš ir tas brīdis.» Viņa pauž, ka tas nepieciešams, lai «profesionālajā darbībā joprojām būtu vērojama dinamika, degsme un motivācija atklāt jaunus apvāršņus».

Tikmēr uz BNN jautājumu, kurš tad ieņems kultūras ministres vietu gadījumā, ja viņa iekļūs EP, Melbārdē norāda: «Man pašlaik ir kandidāti, kas to varētu darīt, bet par to runāt ir pāragri.»

Ministre atzīmē, ka viņai bija pārsteigums, ka šajās EP vēlēšanās kandidē cilvēki, kuri iepriekš nav bijuši politikā. Tomēr, runājot par viņas, jāsaka, jau kolēģi, Ansi Pūpolu, kurš ir bijis Nekā personīga žurnālists un joprojām tiek pieteikts kā žurnālists, lai gan ētisku apsvērumu dēļ šīs profesijas nav savienojamas, viņa norāda: «Tas, kas kolēģim ir jāizdara, viņam stingri jānovelk līnija, kurā brīdī viņš kļūst par politiķi un vairs nav žurnālists. Tās ir nesavienojamas varas.»

Viņa atzīmē, ka ir labi, ka EP kandidē dažādu profesiju pārstāvji, tomēr neslēpj izbrīnu par to, ka šogad kandidē ļoti daudz cilvēku, kuri iepriekš nebija «redzēti» nacionālajā politikā. Tāpat viņa atzīmē, ka atsevišķus jautājumus raisa ne tikai žurnālistu kandidatūra, bet arī politologu.

Runājot par jau esošajiem Latvijas politiķiem, kas kandidē uz vietu Eiropas Parlamentā, Melbārde atzīmē, ka ļoti pārsteigušas Rīgas domes mēra Nila Ušakova un Rīgas domes deputāta Andra Amerika kandidatūras.

«Eiropas Parlamentā jācīnās vairāk par kultūras objektu būvēm Latvijā»

Eiropas Savienība diezgan būtiski ietekmē arī Latvijas kultūras dienaskārtību, uzskata Melbārde. Tāpēc savu pienesumu Latvijai, esot EP, viņa skata caur humanitārām jomām, uz ko viņa turpinās specializēties. «Mēs redzam, ka ir vairāki jautājumi, kur Latvija «iesprūst» Eiropas Savienības līmenī, piemēram, Eiropas struktūrfondu apguve.» Par piemēru Melbārde min tādu lielu infrastruktūru objektu plānošanu kā Nacionālās koncertzāles būve, kurai ES uzlika šķēršļus. Viņasprāt, jācīnās vairāk par kultūras objektu būvēm Latvijā, un Parlamentā ir jābūt tādam pārstāvim, kas spētu ES līmenī tās aizstāvēt.

Runājot par to, kas jāstiprina ES, Melbārde izceļ jautājumu par informatīvās telpas drošību – jāspēj mobilizēti reaģēt uz pārkāpumiem. Melbārdes ieskatā, nacionālās informācijas telpa ir ierobežota – arī ar ES normatīvajiem aktiem. «Tai pašā laikā ir nepieciešama kopīga ES pozīcija un pastāvīga sadarbība ar sociālajiem tīkliem – Facebook, Twitter, Google – un to īpašniekiem,» norāda Melbārde.

 Pārāk zema pilsoniskā līdzdalība, kas ar steigu jāmaina ES līmenī

Kā vienu no problēmām ministre izceļ to, ka Latvijā joprojām ir pārāk zema pilsoniskā līdzdalība, kas ar steigu jāmaina ES līmenī. «Tas ir kopīgās interesēs, lai jaunieši vairāk piedalītos Eiropas Savienības veidošanas procesos, jo Eiropas nākotne būs atkarīga lielā mērā no tā, cik jaunieši ticēs Eiropas Savienības projektiem.»

«Šobrīd, ja paskatāmies, tad jauniešu līdzdalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir bijusi ļoti zema. Ja vidēji tajās piedalījās virs 40% balsstiesīgo vēlētāju, tad vecuma grupā līdz 25 gadiem piedalījās 27%, kas ir ļoti zems rādītājs. Līdz ar to rodas liels jautājums, kāpēc jaunieši neredz Eiropas Savienības nozīmīgumu savā dzīvē un vispār Eiropas un savas valsts nākotnē, jo šobrīd, pieaugot globalizācijas procesiem, valstij, cilvēkiem kļūstot savstarpējiem atkarīgākiem citam no cita, rodas arvien vairāk jautājumu, kas būs jārisina daudzpusējās attiecībās. Un šajā gadījumā, man šķiet, ļoti svarīgi identificēt tos jautājumus, kas ir daudzpusējās attiecībās risināmi, un arī tos, kur Eiropas Savienībai nevajadzētu iejaukties.»

«Manuprāt, vēlētāju skaita kritums, ir saistīts ar to, ka cilvēki līdz galam nesaņem informāciju par to, kā tad ES pieņemtie lēmumi ietekmē viņu ikdienu. Tas, nešaubīgi, ir arī akmens Eiropas Parlamenta deputātu dārziņā. Tā ir viena no misijām – Eiropas parlamentārietim nemitīgi skaidrot valsts valodā, kas notiek parlamentā, un izmantot tam visdažādākos līdzekļus, ne tikai laiku pa laikam ielikt komercreklāmu kaut kādā avīzītē, bet atrast kādus regulārākus veidus,» uzskata Eiropas Parlamenta kandidāte.

Tāpat viņa stāsta: «Ja runājam par globāliem jautājumiem, kur aizvien vairāk ir vajadzīga valstu sadarbība, tad es kā vienu no lietām gribētu uzreiz nosaukt klimata pārmaiņas. Nešaubīgi, arī jautājumus par terorismu, naudas atmazgāšanu, kas faktiski iet «roku rokā». Eiropas Savienība šeit ir bijusi patiešām ļoti sekmīga, tā ka varētu teikt, ka mūsu kā nacionālās apvienības politiskā spēka un mans lozungs, ejot uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ir, ka Eiropas Savienībai vajag darīt mazāk, bet labāk. Precīzi jāidentificē tie jautājumi, kur nepieciešama kopīga darbība, kur visas valstis var būt ieguvējas, un tai pašā laikā, stiprinot katras nacionālas valsts suverenitāti.»

Runājot par klimata pārmaiņām un to, kādēļ Latvijā ar steigu jāuzlabo pilsoniskā atbildība, ministre uzskata, ka problēmas sakne slēpjas tajā, ka Latvijā klimata pārmaiņas cilvēki tik ļoti neizjūt. Te arī, viņasprāt, rodas pilsoniskā atbildība, kas jāvairo cilvēkos attiecībā uz Eiropas un kopumā – uz pasaules – nākotni. «Tas, ka pašu robežās nekādas ar klimatu pārmaiņām saistītas likstas nav jūtamas, tas nenozīmē, ka mūsu sabiedrībai par to nav jāuztraucas.»

«Ir svarīgi vairot izpratni sabiedrībā, kā mainīt dzīvesveidu. Un te tieši izglītības un kultūras jautājumi var visvairāk palīdzēt, jo dažkārt spēcīgas filmas vai mākslas izstādes cilvēku apziņu var vairāk ietekmēt nekā Parlamentā pieņemtie lēmumi,» BNN atzīmē Melbārde.