Ārvalstu mēģinājumi ietekmēt Eiropas Savienības (ES) vēlēšanas apdraud Eiropas demokrātiskās sabiedrības, brīdina Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien, 10.oktobrī, pieņemtajā rezolūcijā, par kuru balsoja 469, 143 pret un 47 atturējās.
Lai cīnītos ar trešo valstu ietekmi uz vēlēšanu procesu, EP deputāti izvirza virkni ierosinājumu, kā novērst šos draudus: pārveidojot ES Austrumu Stratēģiskās komunikācijas grupu par pastāvīgu Eiropas Ārējās darbības dienesta struktūru un būtiski palielinot tās finansējumu, aicinot interneta un sociālos medijus sadarboties, tomēr necenzējot un neapdraudot runas brīvību, kā arī izstrādājot ES tiesisko regulējumu kiberuzbrukumu un dezinformācijas, apkarošanai.
EP novērojis sistemātisku ārvalstu iejaukšanos pirms visām lielajām valsts un Eiropas vēlēšanām, lietojot gan dezinformācijas kampaņas sociālajos medijos, kiberuzbrukumus vēlēšanu infrastruktūrai un finansiālu atbalstu politiskajām partijām.
Daudzos gadījumos šī iejaukšanās bijusi par labu pret ES noskaņotiem, ekstrēmistu spēkiem un populistiskiem kandidātiem, pārliecināti EP deputāti.
Lai arī lielākā daļa dalībvalstu ir pilnīgi vai daļēji aizliegušas ārvalstiskus ziedojumus politiskajām partijām un kandidātiem, ārvalstiskiem spēkiem izdodas šos noteikumus dažādos veidos apiet, saka EP, īpaši minot gadījumus ar Francijas Nacionālo fronti, kā arī preses izvirzītās apsūdzības Austrijas Brīvības partijai un Leave.eu Lielbritānijā.
EP it īpaši ir nobažījies par «ārkārtīgi bīstamo Krievijas propagandu», kas ir galvenais dezinformācijas avots Eiropā, un kopš 2019.gada janvāra dokumentēto gadījumu skaits ir vairāk nekā divkāršojies (998 gadījumi), salīdzinājumā ar to pašu laikposmu 2018.gadā (434 gadījumi).
EP deputāti arī stingri nosoda trešo valstu «aizvien agresīvākās darbības», kuru mērķis ir graut Eiropas demokrātisko valstu normatīvos pamatus un principus un visu Rietumbalkānu un Austrumu partnerības pievienošanās sarunvalstu suverenitāti, par nolemto informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
Lasiet arī: EP vēlēšanās augstākā aktivitāte kopš 1994.gada. Kvorumu nodrošinājuši jaunieši
ES kopš 2015.gada aktīvi cīnās pret dezinformāciju. Šajā gadā Eiropas Ārējās darbības dienestā tika izveidota Austrumu Stratēģiskās komunikācijas grupa, lai efektīvi informētu Austrumu partnerus par ES politiku. Pirms Eiropas vēlēšanām 2018.gada oktobrī tika parakstīts prakses kodekss ar Facebook, Google, Twitter un Mozilla un vēlāk arī ar Microsoft, vienojoties brīvprātīgi piemērot pašregulācijas standartus, lai apkarotu dezinformāciju.
Savukārt 2018. gada decembrī Eiropas Komisija publicēja dezinformācijas novēršanas rīcības plānu.
Jāatzīmē, ka līdz 2020.gada beigām dalībvalstīs paredzēts rīkot vairāk nekā 50 prezidenta, valsts līmeņa, vietējās vai reģionālās vēlēšanas.