Eiropas Parlamenta (EP) ceturtdien, 15.decembrī, apstiprinātie jaunie noteikumi paredz ātrāku vīzu režīma atjaunošanu trešo valstu pilsoņiem gadījumos, kad Eiropas Savienības (ES) valstis saskarsies ar nelegālu migrācijas pieaugumu vai drošības riskiem.
«Mums ir izdevies izveidot elastīgāku un operatīvu instrumentu, vienlaikus nodrošinot cilvēktiesību ievērošanu un atslēgas lomu Eiropas Parlamentam. Es esmu pārliecināts, ka pēc vīzu režīma atjaunošanas instrumenta apstiprināšanas ES Padome pilnībā sadarbosies, lai nodrošinātu, ka priekšlikumi ieviest bezvīzu režīmu ar Gruziju un Ukrainu gludi virzās uz priekšu, ņemot vērā, ka abas valstis prasītos kritērijus ir izpildījušas pirms kāda laika,» norāda deputāts Eiropas Parlamenta ziņotājs Augustīns Diazs de Mera (Agustín Díaz de Mera) no Spānijas.
Viņa ziņojumu apstiprināja ar 485 balsīm par, 132 pret un 21 atturoties, portālu BNN informē EP Informācijas birojs Latvijā.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem ES var atjaunot vīzu režīmu ar trešo valsti, un šādā gadījumā attiecīgās valsts iedzīvotājiem atkal būs nepieciešama vīza ieceļošanai ES, vienā vai vairākos šādos gadījumos: ja būtiski palielinājies šīs valsts pilsoņiem ieceļošanai atteikto gadījumu skaits vai nelegālas uzturēšanās gadījumu skaits ES teritorijā; ja būtiski palielinājies nepamatotu patvēruma pieteikumu skaits; ja mazinājusies sadarbība par atpakaļuzņemšanu (migrantu atgriešana), vai ja palielinājušies riski vai nenovēršami draudi sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, kas saistīti ar attiecīgās trešās valsts pilsoņiem.
Gan ES dalībvalstis, gan Eiropas Komisija varēs iedarbināt vīzu atjaunošanas mehānismu. Tomēr ziņojuma tekstā uzsvērts, ka lēmumam uz laiku atjaunot vīzu režīmu ir jābalstās uz «pamatotiem un objektīviem datiem».
Pēc ES dalībvalsts paziņojuma vai ES dalībvalstu vairākuma prasības, vai pamatojoties uz savu ziņojumu, Eiropas Komisijai būs viens mēnesis laika pieņemt lēmumu par vīzu režīma atjaunošanu uz deviņiem mēnešiem. Šis lēmums stāsies spēkā automātiski.
Atjaunotā vīzu režīma laikā Eiropas Komisijai vajadzētu mēģināt kopā ar attiecīgo valsti rast risinājumu apstākļiem, kuru dēļ tika atjaunots vīzu režīms. Eiropas Komisija būs atbildīga arī par situācijas uzraudzību no vīzu režīma atbrīvotajās valstīs un ziņošanu, vismaz reizi gadā, Eiropas Parlamentam un ES Padomei (ES dalībvalstu ministriem) par to, vai valstis joprojām izpilda vīzu atcelšanas nosacījumus, piemēram, ievēro cilvēktiesības.
Ja problemātiskā situācija saglabāsies, Eiropas Komisijai vēlākais divus mēnešus pirms deviņu mēnešu perioda beigām būs jāiesniedz priekšlikums pagarināt pagaidu vīzu režīma atjaunošanu vēl uz 18 mēnešiem. Gan Eiropas Parlamenta deputāti, gan ES dalībvalstis varēs iebilst pret šo lēmumu.
Eiropas Komisija varēs arī pieņemt lēmumu jebkurā brīdī iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai trešo valsti, kas atbrīvota no vīzu režīma, iekļautu to trešo valstu sarakstā, uz kurām attiecas vīzu režīms. Šīs izmaiņas būtu jāapstiprina gan Eiropas Parlamentam, gan ES Padomei.
Vīzu atcelšanas mehānisma, kas ES tiesību aktos ir nostiprināts kopš 2013.gada, pārskatīšana ir saistīta ar priekšlikumu ieviest bezvīzu režīmu ar Gruziju, par ko jau ir panākta vienošanās ar Eiropas Parlamenta deputātiem un ES Padomi, kā arī priekšlikumiem vīzu režīma atcelšanai ar Ukrainu un Kosovu.
Regulas projekts vēl ir oficiāli jāapstiprina ES Padomei (ES dalībvalstu ministriem). Tā stāsies spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Vīzu atcelšanas mehānisms neattiecas uz Apvienoto Karalisti vai Īriju.
Ref: 102.000.102. 14137