«Varētu teikt, ar «īpašnieka» tiesībām es apliecinu, ka man nav pieņemama padomju armijai veltītā pieminekļa atrašanās Rīgas centrā, Uzvaras parkā, jo tas simbolizē Latvijas okupāciju un atgādina par tām zvērībām, ko padomju armija īstenoja kara laikā pret Latvijas un citu valstu civiliedzīvotājiem,» intervijā portālam BNN norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).
«Es, tāpat kā daudzi citi manas paaudzes cilvēki, savā ziņā varu uzskatīt sevi par Uzvaras parka pieminekļa «īpašniekiem». Kad to cēla, tika vākti tautas «brīvprātīgi» ziedojumi. Tā kā entuziasmu šajā procesā nemanīja, cilvēkiem vienkārši atvilka no algas. Man, piemēram, no algas toreiz tika atvilkti desmit rubļi tautas ziedojuma nodrošināšanai! Zinu, ka arī citiem Latvijas iedzīvotājiem šādi atskaitījumi tika veikti. Tā nu piespiedu kārtā kļuvām par pieminekļa īpašniekiem. Varbūt kāds arī ziedoja brīvprātīgi, katrā ziņā manu paziņu lokā tādu cilvēku nebija,» skaidro EP deputāte.
«Es uzskatu, ka šim piemineklim nav vietas ne Rīgas centrā, ne Latvijā,» uzsver Vaidere, piebilstot, ka risinājums – pieminekļa demontāža vai pārvietošana – jāmeklē Saeimai, valdībai vai Rīgas domei.
«Šis ir īstais brīdis to darīt, jo slavināt armiju, kas ir tieša padomju armijas mantiniece un kas veic tādas zvērības, kā mēs redzam Ukrainā, ir nepieņemami. Ja kāda ģimene Latvijā 9.maijā vēlas pieminēt savus senčus, kuri krituši karā, to var izdarīt mājās vai ejot uz kapiem. Šis piemineklis ir agresijas un arī Latvijas tautas okupācijas simbols.»
Tieslietu ministrija (TM) piedāvā četrus risinājumus, kā aizvākt padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā, intervijā Latvijas Radio pastāstījis TM parlamentārais sekretārs, tieslietu ministra Jāņa Bordāna padomnieks Andris Vītols.
Lasiet arī: BNN jautā | Vaidere: Krievija tēlo, ka piedalās miera sarunās ar Ukrainu
Pēc politiķu dotā uzdevuma piedāvāt risinājumus Uzvaras parkā esošā pieminekļa jautājumā TM pārstāvji secinājuši, ka sabiedrības lielākajai daļai šis piemineklis nav pieņemams, tas faktiski šķeļ sabiedrību un attiecīgi valstij esot pienākums rīkoties.
Pirmkārt, ministrija piedāvā pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības un apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai, vērtē TM.
Otrs risinājuma variants paredz izbeigt vienošanos, jo iestājies karš, kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm – Krievija.
Trešajā variantā TM piedāvā vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994.gada vienošanās 13.pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā. Latvijas Ārlietu ministrija līdz šim uzsvērusi, ka šis pants attiecas uz pieminekli, savukārt TM «nesteigtos piekrist» šādam skatījumam, izteicās Vītols.
Savukārt ceturtais TM piedāvātais virziens ir domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.
Tālāk tā būs jau politiķu izšķiršanās, kā pieminekļa jautājumā rīkoties, sacīja Vītols.
Kā ziņots, līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu Latvijā aktualizēts jautājums, vai Latvijā ir vieta padomju armijai veltītajam piemineklim Uzvaras parkā.
Saeima ceturtdien, 21.aprīlī, otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus likumā Par sapulcēm, gājieniem un piketiem. Tie paredz aizliegt organizēt sapulces, gājienus un piketus tuvāk par 200 metriem no jebkura Latvijas teritorijā esoša padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.
Iepriekš Saeima šādus grozījumus pieņēma arī Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā.