Eiropas Parlaments plenārsesijā Strasbūrā ir atbalstījusi jauno Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu. Direktīva ir daļa no plašākiem centieniem veicināt pārredzamību, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu. Tiek lēsts, ka naudas atmazgāšanas apjomi veido līdz pat 5% no pasaules kopējā kopprodukta, bet Eiropas valstīs tādējādi netiek iekasēti līdz pat vienam triljonam eiro ik gadu.
«Lielākais risks naudas atmazgāšanā un terorisma finansēšanā ir anonimitāte. Esmu gandarīts, ka, noslēdzoties divus gadus ilgušajam darbam, šodien Eiropas Parlaments ir nobalsojis par jaunu likumu, kas tiešā veidā risina anonimitātes problēmu, sniedzot jaunus un daudz spēcīgākus ieročus tiesībsargājošajām iestādēm,» pēc balsojuma uzsvēra Krišjānis Kariņš (Vienotība/ETP), viens no direktīvas autoriem.
Viņš norāda, ka likums pastiprinās cīņu pret naudas atmazgāšanu un pilnveidos patiesā labuma guvēju reģistru. Tas paredz, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu patiesā labuma guvēju reģistriem attiecībā uz uzņēmumiem jābūt publiski pieejamiem, kā arī jāizveido līdzīgi reģistri trastu un tamlīdzīgu nodibinājumu īpašniekiem. Likums nosaka, ka ir jāizveido bankas kontu un seifu turētāju reģistri, kā arī šis ir pirmais ES līmeņa likums, kas paredz Eiropas finanšu sistēmā ierobežot anonimitāti darbībās ar kriptovalūtu.
«Ir pilnīgi skaidrs, ka mums ir jāattīra Eiropas banku sistēma no netīrās naudas, no iespējas izmantot mūsu bankas, lai atmazgātu nelegāli iegūtus naudas līdzekļus legalizēšanas nolūkos. Bet ir skaidrs, ka nepietiek tikai pieņemt likumu, ir svarīgi arī kā tas tiek ieviests dzīvē. Tagad Eiropas Komisijai ir rūpīgi jāseko līdz dalībvalstu efektivitātei tās ieviešanā. Šī sistēma darbosies tikai tad, ja likums tiks ieviests visās dalībvalstīs un anonimitāte noziedzniekiem Eiropā vairs nebūs iespējama,» uzsver Krišjānis Kariņš.
Pēc direktīvas publicēšanas oficiālajā Eiropas Vēstnesī, tā dalībvalstīs būs jāievieš 18 mēnešu laikā.