Vairums Eiropas Parlamenta (EP) deputātu trešdien, 2.maijā, debatēs par ES nākamo daudzgadu budžetu vērtēja Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumus paaugstināt valstu iemaksas budžetā līdz 1,11% nacionāla kopienākuma (NKI) un noteikt jaunus ieņēmumu avotus. EK piedāvājums gan nav tik vērienīgs, kā savās pamatnostādnēs bija norādījis EP. Daudzi EP deputāti arī atzinīgi novērtēja ieceri ES finansējuma piešķiršanu saistīt ar tiesiskuma ievērošanu valstīs.
EK priekšlikumi ir solis pareizajā virzienā, norādīja vairums deputātu, atzinīgi vērtējot plānus vairāk līdzekļu piešķirt galvenokārt jaunām politikas prioritātēm – pētniecībai, robežu drošībai, migrācijas jautājumu risināšanai, atbalstam jauniešiem, drošībai un aizsardzībai.
«Pozitīvi vērtējami ir priekšlikumi palielināt finansējumu Erasmus+, pētniecībai, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un klimata pārmaiņu novēršanai. Mēs būtu vēlējušies budžetu 1,3% NKI apjomā. Ņemot vērā priekšlikumus samazināt lauksaimniecības un kohēzijas politikas finansējumu, mēs darīsim visu, lai aizstāvētu mūsu pozīcijas,» sacīja EP priekšsēdētājs Antonio Tajāni.
Iecere samazināt finansējumu reģionālajai attīstībai un lauksaimniecībai būtu jāapspriež ar līdzekļu saņēmējiem, uzsvēra EP deputāti, norādot, ka atbalstu reģioniem un lauksaimniekiem nedrīkstētu upurēt. Atsevišķi EP deputāti pauda nožēlu par nepietiekami vērienīgiem plāniem mazināt sociālo nevienlīdzību, bet vēl citi norādīja, ka EK būtu vajadzējis nākt klajā ar pieticīgāku budžeta priekšlikumu 2021.–2027.gadam. Daži EP deputāti nosodīja «politisko spiedienu» pret dalībvalstīm, ko esot plānots īstenot ar migrācijas politiku vai «tiesiskuma nosacījumu».
EP deputāti arī norādīja, ka sarunās ar ES Padomi budžeta priekšlikumi tiks apspriesti vienlaikus ar pašu resursu reformu un atsevišķo nozaru (piemēram, lauksaimniecības un reģionālās politikas) programmām, ar kurām Eiropas Komisija plāno nākt klajā maijā un jūnijā.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzskata, ka pašreizējais EK priekšlikums var negatīvi ietekmēt atsevišķu dalībvalstu lauksaimnieku konkurētspēju.
«Neraugoties uz gaidāmo ES tiešmaksājumu budžeta samazinājumu nākamajā plānošanas periodā 2021.–2028. gadam, ir jāatzīst, ka EK plānotais tiešo maksājumu pieaugums Latvijai ir solis to izlīdzināšanas virzienā. Tomēr tas vēl arvien nenodrošinās taisnīgus tiešos maksājumus, tāpēc Zemkopības ministrija turpinās visos ES līmeņos skaidrot savu nostāju. Un šīs sarunas nebūs vieglas,» uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.