Veiktā Eiropas Savienības cukura reforma tika balstīta uz savstarpēji konfliktējošiem instrumentiem, neņemot vērā arī cukurbiešu ražotāju intereses, secinājusi Eiropas Revīzijas palāta.
ES cukura reforma tika iecerēta, lai veiktu pamatīgu restrukturizāciju, kas būtiski samazinātu ES nerentablās cukura ražošanas jaudu, un ekonomiski stimulēt ražotājus ar zemāko produktivitāti, lai tie brīvprātīgi pārtrauktu ar kvotām noteiktā cukura daudzuma ražošanu. EK paredzēja, ka piedāvātie ekonomiskie stimuli, piemēram, kompensāciju izmaksa par nesaražotajām cukura kvotu tonnām, mudinās uzņēmumus ar zemāko produktivitāti atteikties no savām kvotām un pieņemt kompensācijas no pārstrukturēšanas fonda, raksta Dienas Bizness.
Bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze norāda, ka viņa viedoklis toreiz atšķīrās no lauksaimniecības komisāres M. F. Bēlas piedāvājuma. Situācijā, ja cukura ir par daudz, nav jāsamazina visi ražošanas apjomi, bet gan B kvota jeb tā saucamais liekais cukurs, bet to neņēma vērā. Viņš negrib piekrist revīzijas palātai, ka lēmums balstīts uz novecojušiem datiem, jo tie tika regulāri atjaunoti. Bija skaidrs, ka peļņa šajā nozarē nākotnē samazināsies un cukurfabriku īpašnieku lēmumā izšķirīgs bija kompensāciju moments. Svarīga lieta – vides prasības, ko abas fabrikas neizpildīja un bija nepieciešamas lielas investīcijas, kas būtu jāiegulda attiecīgajās iekārtās. Šobrīd M. Roze uzskata, ka cukura cenas kāpums palielina cukura tirgotāju, nevis ražotāju maciņus.
nav nekāds brīnums, ka tā notiek