Politiskās gribas trūkuma dēļ Latvija var zaudēt dzelzceļa savienojuma projektu Rail Baltica, kura ideja ir izveidot dzelzceļa savienojumu Baltijas valstīm ar Rietumeiropu, – intervijā Latvijas Avīzei norāda Eiropas Savienības (ES) transporta lietu komisārs Sīms Kallass.
Viņš uzsver, ka Latvijas dzelzceļa savienojums ar Krieviju, par ko abas valstis pašlaik risina sarunas, nevar iegūt ES atbalstu.
Jau ziņots, ka šodien Latvijā ierodas Krievijas transporta lietu ministrs Igors Levitins, lai ar satiksmes ministru Uldi Auguli (ZZS) pārspriestu šā projekta nākotni. Latvija, norādot uz naudas trūkumu un daudziem tehniskiem priekšdarbiem, kavējas ar lēmumu iesaistīties Rail Baltica dzelzceļa savienojuma projektā.
Par Rail Baltica projektu tiek runāts kopš 2004.gada. Kallass norāda, ka tas ir Baltijas, nevis ES projekts. «Ir vitāli svarīgi, lai Baltijas valstīm būtu labi zemes savienojumi. Nav normāli, ka cilvēki no Tallinas mašīnās ceļas pāri ar prāmi uz Zviedriju un tad brauc uz Eiropu. Arī Somija ir ļoti ieinteresēta šādu savienojumu attīstīšanā un ir ļoti sašutusi, ka tādu līdz šim nav,» skaidro ES komisārs.
Viņš norāda, – ja nav politiskas vēlmes no valdību puses, nekas nenotiks. «Mēs no Eiropas Savienības puses varam ieeļļot šos projektus, varam padarīt to ceļu gludāku un atrast nelielus līdzekļus izpētei, signalizācijas sistēmām un tamlīdzīgi. Taču pamata investīcijas ir dalībvalstu valdību lēmums,» piebilst Kallass.
Viņaprāt, cilvēkiem patīk par šiem projektiem runāt, taču patiesībā intereses ir pretējas vai arī to nav vispār. «.. rodas priekšstats, ka transporta satiksme Baltijā nozīmē Krievijas virzienu. Taču mēs redzam, ka Baltijas lielākais preču apgrozījums ir ar Eiropu, tātad kā jūs varat domāt, ka transporta lietās ir citādi! Neceriet, ka runāšana kādu pārliecinās. Tas, ka jūs patiesībā šie projekti neinteresē, būs ļoti labi redzams,» saka Kallass.
Viņš neredzot iespēju, ka Rīgas–Maskavas ātrvilciena projekts varētu kļūt par ES projektu. «Eiropā ir jau slikti piemēri, kur ir pieņemti politiski lēmumi, bet naudas nav, un tad tas viss gadiem karājas gaisā un rada ārkārtīgi nepatīkamu situāciju. Tas, ko es ieteiktu, būtu ļoti tieši noskaidrot, kas par ko maksā. Jo viens kilometrs ātrvilciena līnijas izmaksā 20 – 30 miljonus eiro,» intervijā skaidro ES transporta komisārs.
Viņš rekomendētu vispirms visu kārtīgi izrēķināt, «piemēram, kāds būs pasažieru daudzums. Cilvēkiem dažkārt ir mīklainas idejas par to, kāds būs tranzīts Baltijas valstīs. Nav pierādījumu, ka tas pieaugs, jo Krievija arī attīsta alternatīvus ceļus, piemēram, Sanktpēterburgas virzienā. Kokmateriālu imports arī samazinās. Protams, katram transporta ceļam ir arī mobilizējošs un iekšējo kopproduktu audzējošs faktors, taču tam ir jābūt racionāli sabalansētam,» uzsver Kallass.
Viņaprāt, Krievijai ir lielas intereses ciešāk piesaistīt Baltijas valstis, taču Baltijas valstīs ir arī spēcīgas biznesa aprindas, kas redz savu nākotni tieši šo savienojumu attīstībā.
«Man nav nekas pret labām attiecībām ar Krieviju un sadarbību, taču tām nebūtu jākļūst maldinošām,» piebilst Kallass.