Paplašinot sankcijas Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības dalībvalstu līderi pirmdienas, 30.maija, vakarā samitā Briselē vienojušies aizliegt vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas naftas importa, paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels (Charles Michel).
«Vienošanās aizliegt eksportēt Krievijas naftu uz ES. Tas tieši attiecas uz vairāk nekā divām trešdaļām importa no Krievijas, atņemot milzīgu finansējuma avotu tās kara mašīnai. Maksimāls spiediens uz Krieviju, lai panāktu kara izbeigšanu,» Twitter ierakstījis Mišels.
Avoti diplomātiskajās aprindās ziņu aģentūrai DPA teica, ka līdz gada beigām paredzēts pakāpeniski pārtraukt naftas importu no Krievijas ar tankkuģiem pa jūru. Savukārt Vācija un Polija solījušas pakāpeniski atteikties no naftas importa pa cauruļvadiem.
«Tas līdz gada beigām faktiski pārtrauks apmēram 90% ES naftas importa no Krievijas,» Twitter norādījusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen).
I am glad that tonight leaders agreed in principle on the sixth sanctions package. This is an important step forward.
We also agreed to work on a mechanism to provide Ukraine with a new, exceptional macro-financial assistance package of up to €9 billion. https://t.co/La3bZl6JNp
— Ursula von der Leyen (@vonderleyen) May 30, 2022
EK bija ierosinājusi pilnībā pārtraukt Krievijas naftas importu, taču pret to iebilda Ungārija, kas no Krievijas importē 60% naftas.
Sestā sankciju pakete, par kuru panākta vienošanās samitā, paredz arī atslēgt Krievijas lielāko banku Sberbank no starptautiskās maksājumu informācijas nodošanas sistēmas SWIFT, bloķēt vēl trīs Krievijas valsts raidorganizācijas, kā arī noteikt sankcijas personām, kas atbildīgas par kara noziegumiem Ukrainā, Twitter ierakstā piebildis Mišels.
Samitā arī nolemts piešķirt Ukrainai deviņus miljardus eiro neatliekamām finansiālām vajadzībām. Iecerēts, ka šie līdzekļi cita starpā tiks izmantoti, lai maksātu algas valsts iestāžu darbiniekiem, kā arī nodrošinātu skolu un slimnīcu darbību.