Pēc divu dienu sarunām, no 18.februāra līdz 19.februārim, Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji Briselē vienojās par veicamo reformu kopumu, kas atbild Apvienotās Karalistes premjerministra pagājušā gada decembrī paustajiem ierosinājumiem. Tāpat sanāksmē plaši diskutēts par migrācijas jautājumā paveikto un darāmo – ES līderi bija vienisprātis, ka visas iepriekš panāktās vienošanās jāīsteno pēc iespējas ātrāk.
Ministru prezidents Māris Kučinskis vienošanos Apienotās Karalistes jautājumā raksturo kā kompromisu. «Aizvadīto dienu darbs ir apliecinājums Eiropas Savienības spējai kopīgi risināt sarežģītus jautājumus un nonākt pie visām dalībvalstīm pieņemama risinājuma,» pēc sanāksmes beigām teica Ministru prezidents. Apvienotās Karalistes palikšana ES sastāvā ir visu dalībvalstu interesēs – par šo mērķi Eiropadomes sanāksmē Briselē valdīja vienprātība.
Runājot par sociālo pabalstu jautājumu, Ministru prezidents atzina, ka panāktā vienošanās atbilst Latvijas interesēm: «Ierobežojumi nav tik būtiski, lai kaitētu mūsu tautiešiem.» Valdības vadītājs skaidro, ka no sākotnējām prasībām, piemēram, pilnīgas bērnu pabalsta atcelšanas ārpus Apvienotās Karalistes dzīvojošiem bērniem un pilnīgas piemaksu atcelšanas nodarbinātajiem uz četriem gadiem, sarunu rezultātā panākts vērā ņemams progress.
Panāktā vienošanās neskar brīva darbaspēka kustības principu, veselības apdrošināšanu, bezdarbnieku un citus pabalstus. Bērnu pabalstu indeksācija varēs tikt piemērota tikai no 2020.gada, savukārt ārkārtas mehānisms attiecībā uz nodarbinātajiem – ne ilgāk kā septiņus gadus, informē Latvijas Ministru kabinets.
Attiecībā uz migrācijas jautājumiem, Kučinskis norādīja, ka atzinīgi vērtē Eiropadomes secinājumos esošo uzsvaru uz turpmāk darāmo. Eiropadome pozitīvi novērtēja NATO lēmumu atbalstīt Grieķiju un Turciju nelegālās robežšķērsošanas uzraudzībā Egejas jūrā.
Diskutējot par migrāciju, Latvijas valdības vadītājs uzsvēra, ka «prioritāri jāfokusējas uz Eiropas Savienības ārējās robežas stiprināšanu, tostarp jāstrādā pie Eiropas robežu un krasta apsardzes izveides». ES valstu un valdību vadītāji atbalstīja, ka darbs šajā jomā jāpaātrina un jāvienojas vēl Nīderlandes prezidentūras ES Padomē laikā – līdz šī gada jūnija beigām.
ES līderi arī uzsvēra, ka jāpabeidz darbs pie migrācijas pārvaldības centru jeb karsto punktu izveides, lai nekavējoties nodrošinātu pilnvērtīgu ieceļojošo patvēruma meklētāju kontroli un padarītu efektīvāku to personu atgriešanu, kurām nav nepieciešama starptautiskā aizsardzība.
Valstu un valdību vadītāji kā nozīmīgu migrācijas problēmas risināšanā atzina pilnīgu un ātru ES-Turcijas Rīcības plāna īstenošanu, tāpēc 5.martā gaidāmais ES-Turcijas samits būs ļoti būtisks.
Ref: 102.000.102.11946