Vētījot Eiropas Komisijas piedāvātos Eiropas Savienības ilgtermiņa attīstības virzienus, Francijas, Vācijas, Itālijas un Spānijas valdību vadītāji pēc savstarpējām sarunām atbalstījuši «vairāku ātrumu» ES nākotnes ceļu.
«Būt vienotiem nenozīmē būt vienādiem,» norādījis Francijas prezidents Fransuā Olands (François Hollande), kurš Parīzē, Versaļas pilī, uzņēmis Vācijas kancleri Angelu Merkeli (Angela Merkel), Spānijas premjerministru Mariano Rahoju (Mariano Rajoy) un Itālijas premjerministru Paolo Džentiloni (Paolo Gentiloni).
BBC vēsta, ka četru valstu līderi kopīgi pauduši atbalstu piedāvātajam attīstības virzienam, kas paredz ciešāku sadarbību ES dalībvalstu vidū, bet vienlaikus pieļauj iespēju, ka dažādas dalībvalstis var pa laikam iesaistīties kopīgos projektos, kas tām šķiet lietderīgi.
Savā ziņā ES jau pašlaik ir «vairāku ātrumu» valstu apvienība – ne visas dalībvalstis ietilpst bezrobežu Šengenas zonā un eiro kā nacionālo valūtu lieto 19 no kopumā 28 dalībvalstīm.
BNN jau vēstīja, ka Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker) 1.martā, atklāja savus ES glābšanas plānus, vienlaikus brīdinot, ka blokam tagad jāraksta «jauna nodaļa», rēķinoties ar 2019.gadā gaidāmo «Breksitu».
Bijušais Luksemburgas premjers izklāstījis piecus «ceļus uz vienotību» – ES līderiem tie būtu jāapsver 25.martā Romā gaidāmajā īpašajā samitā, kas tiek rīkots par godu bloka dibināšanas līguma 60.gadadienai.
Ierosinājumu vidū ir ideja reducēt ES līdz līmenim, kad tā būtu tikai vienotais tirgus, un radīt «vairāku ātrumu» Eiropu, kurā līdzīgi domājošas valstis var īstenot savus plānus, pat ja citi tiem nepiekrīt.
Plāns jau izraisījis Austrumeiropas dalībvalstu pretestību, kas bažījas, ka tādi tradicionālie smagsvari kā Vācija un Francija atstums tās malā tādos jautājumos kā imigrācija.
Bijusi dzirdama arī nepatika par laika izvēli šo plānu publiskošanai tik neilgi pirms svarīgajām Nīderlandes, Francijas un Vācijas vēlēšanām.
Viens no Junkera plāna punktiem paredz ES valstīm iespējas integrēties dažādos ātrumos, dažām izvēloties sadarboties ciešāk tādos jautājumos kā eiro valūta un aizsardzība.
Cits punkts paredz koncentrēties uz ES vienotā tirgus pabeigšanu, šādi cenšoties darīt galu ekonomikas krīzēm, kas piemeklējušas eiro valūtu.
Citi scenāriji paredz ignorēt eiroskeptiķus un sekot pilnībā federalizētas Eiropas sapnim vai arī sekot amerikāņu modelim un fokusēties uz reducētu darbakārtību, atstājot mazāksvarīgos jautājumus dalībvalstu ziņā.
Nobeigumā Junkers ierosina saglabāt «status quo», ES valstīm tiecoties pēc lielākas vienotības, tomēr vienlaikus tas nozīmētu vairāk asu strīdu tādos jautājumos kā imigrācija.
Ref: 111.111.103.4792