Piekļuve zivju resursiem, Gibraltārs un tirdzniecība – šie ir galvenie problemu jautājumi, par kuriem Eiropas Savienība un Lielbritānija vēl nav vienojušās, pusēm gatavojot nākotnes attiecību principu deklarāciju. No ES puses plānots to apstiprināt Briselē kopā ar Brexit nolīguma projektu svētdien, 25.novembrī.
Kā vēsta ziņu aģentūra Reuters, lai atrisinātu šos jautājumus, Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja (Theresa May) trešdien, 21.novembrī, Briselē tiekas ar vadošām ES amatpersonām.
Anonīms diplomāts, kurš piedalījies otrdienas, 20.novembra, ES dalībvalstu vēstnieku sanāksmē atklājis, ka Lielbritānija vēlas panākt, lai pēc izstāšanās preču plūsma uz ES būtu atvieglota, bet ES dalībvalstis nepieļaušot brīvu preču plūsmu ar trešo valsti.
«Lielbritānija vēlas brīvu preču kustību, taču viņi to nedabūs, jo tā būtu atgriešanās pie sarunām par daļēju piekļuvi vienotajam tirgum, kam mēs nepiekritīsim,» skaidrojis diplomāts.
ES dalībvalsts Francija tikmēr vēlas panākt konkrētāku solījumu par iespējām piekļūt bagātīgiem zivju resursiem Lielbritānijas ūdeņos, taču Londona tos vēlas paturēt stingri savā kontrolē.
Visproblemātiskākais jautājums šīs nedēļas sarunās tomēr ir Lielbritānijai piederošā Gibraltāra nākotne. Spānija ir paziņojusi, ka neparakstīs Lielbritānijas izstāšanās nolīguma projektu, kamēr nesaņems īpašas veto tiesības. Spānija vēlas nodrošināt iespēju noraidīt iespējamu ES-Lielbritānijas tirdzniecības līgumu, kas attiektos arī uz Gibraltāru.
Pirmdien, 19.novembrī, Spānijas ārlietu ministrs Hoseps Borels (Josep Borrell) paziņojis, ka Madride vēlas skaidru solījumu, ka nekādi nākotnes nolīgumi par tirdzniecības un drošības jautājumiem netiks slēgti bez Spānijas piekrišanas.
Sarunās ir jāpaveic daudz, lai ES dalībvalstu līderi varētu, kā plānots, svētdienas galotņu sanāksmē apzīmogot gan Lielbritānijas izstāšanās nolīguma projektu, gan deklarāciju par ES un Lielbritānijas attiecībām nākotnē.