Luksemburgā ceturtdien, 8.oktobrī, notiks Eiropas Savienības (ES) Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas (TTE) Ministru padomes sanāksme, kur Latviju pārstāvēs Satiksmes ministrijas Parlamentārā sekretāre Karina Korna un kur plānots skatīt priekšlikumus daļai no tā sauktās Ceturtās dzelzceļa pakotnes politiskā pīlāra priekšlikumiem. Tās mērķis ir novērst atlikušos šķēršļus, lai varētu izveidot vienotu Eiropas dzelzceļa telpu.
Galvenais likumdošanas pakotnes iemesls ir uzlabot dzelzceļa pakalpojumu servisa kvalitāti un efektivitāti, novēršot atlikušos juridiskos, institucionālos un tehniskos apstākļus, kuri kavē vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidi, un veicināt dzelzceļa transporta sektora konkurētspēju, portālu BNN informē Satiksmes ministrija.
Pārvaldības direktīvas grozījumi paredz vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidi, kā arī nosacījumus piekļuves tiesību limitēšanai un saikni starp komerciālo un sabiedrisko pakalpojumu saistībām. Tajā arī ir ietverti noteikumi par kopīgajām informācijas un integrētās biļešu pārdošanas sistēmām. Direktīvas grozījumu mērķis ir pastiprināt infrastruktūras pārvaldītāju neatkarību, apkopojot visas infrastruktūras vadības funkcijas, kā arī turpmāk nosakot to pārvaldības struktūras. Priekšlikumā paredzētas nodalītas struktūras kā vienkāršākais un efektīvākais veids, lai nodrošinātu godīgu un vienlīdzīgu piekļuvi tīklam.
Savukārt regulas attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu grozījumi ietver noteikumus par publisko pakalpojumu līgumiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumos, kā arī papildu pasākumus, lai palielinātu efektivitāti konkursa procedūrām, piemēram, lai atvieglotu pretendentu piekļuvi ritošajam sastāvam, nodrošinātu pārredzamas procedūras sabiedrisko pakalpojumu saistību definēšanā, kā arī attiecīgās informācijas nodrošināšanu potenciālajiem pretendentiem. Sabiedrisko pakalpojumu līgumu obligātās piemērošanas mērķis ir pastiprināt konkurences spiedienu uz iekšzemes dzelzceļa tirgiem, lai nodrošinātu lielāku publiskās naudas izmantošanu sabiedriskā transporta pakalpojumiem un uzlabotu šo pakalpojumu kvalitāti.
Latvija atzinīgi vērtē Luksemburgas prezidentūras panākto progresu attiecībā uz abiem priekšlikumiem, turpinot diskusijas, kas tika uzsāktas Itālijas prezidentūras un Latvijas prezidentūras laikā, tādā veidā turpinot apņemšanos, kas tika iestrādāta pie Trio partneru programmā. Latvija novērtē Luksemburgas prezidentūras centienus rast balansu starp dalībvalstu dažādajām specifiskajām situācijām un atbalsta vienošanos par vispārējo pieeju par pārvaldības direktīvu un regulu attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu.
Tāpat Ministru padomē ir plānotas ministru diskusijas par Luksemburgas Prezidentūras sagatavotajiem jautājumiem attiecībā uz galvenajiem mērķiem, kas izklāstīti 2011. gada Baltajā grāmatā „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspēju un resursefektīvu transporta sistēmu” saistībā ar ES vadošās lomas saglabāšanu globālajos centienos samazināt transporta emisijas un par prioritārajām problēmām, kas jārisina tuvākajā nākotnē.
Atbildot uz sagatavotajiem jautājumiem, Latvija uzsvērs, ka transporta politika vienmēr ir saskārusies ar dažādiem izaicinājumiem, ņemot vērā tās globālo nozīmi un tās lomu gan valsts, gan ES līmenī. Transports bija un būs viens no stūrakmeņiem, lai veiksmīgi turpinātu veidot iekļaujošu un konkurētspējīgu Eiropu. Līdz ar to Latvija sagaida, ka jaunās Eiropas Komisijas (EK) iniciatīvas ņems vērā izaicinājumus, ar kuriem saskaras transporta nozare, kā arī dalībvalstu nacionālās specifiskās situācijas, lai sasniegtu izvirzītos mērķus transporta politikā, skaidro ministrijā.
Savukārt, trešdien 7.oktobrī notiks TTE ministru neformālā sanāksme, kurā plānots diskutēt par velosatiksmes jautājumiem, jo Eiropā pieaug iedzīvotāju skaits pilsētās un piepilsētās, līdz ar to velosatiksme ir viens no veidiem, kā samazināt pieaugošos sastrēgumus. Vienlaikus riteņbraukšanai ir pozitīva ietekme uz cilvēka veselību.
Luksemburgas prezidentūra uzsver, ka esošajos ES politikas un finanšu instrumentos būtu jāveicina velosatiksmes nozīme, jo tā var sniegt pienesumu virknē EK prioritāšu, tostarp privāto investīciju piesaistē, radot tūkstošiem jaunu darba vietu, emisiju samazināšanā un energoefektivitātes veicināšanā.
Lai to panāktu, dalībvalstis aicinās EK izstrādāt velosatiksmes stratēģiju un to iekļaut EK darba programmā. Stratēģijā vajadzētu būt tādiem aspektiem kā velosatiksmes kontaktpunkta izveidi, kas būtu kā centrālais punkts visiem jautājumiem, kas ar to saistīti, tai skaitā veicinātu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un uzraudzītu ES velosatiksmes stratēģijas ieviešanu. Tāpat ministri tiek aicināti sadarbībā ar pašvaldībām reģionālajos plānos un projektos ietvert velosatiksmes aspektu, gan efektīva transporta veida, gan izklaides aktivitātes griezumā.
Latvija uzskata, ka velosatiksme var būt efektīvas, ilgtspējīgas transporta sistēmas būtiska sastāvdaļa, un to vislabāk veikt, projektējot pilsētu transporta infrastruktūru, kas katrā pilsētā ir ļoti individuāls jautājums. Velotransporta attīstība un tam piemērota, droša infrastruktūra ir viens no veidiem kā piesaistīt iedzīvotājus aktīvam un veselīgam dzīvesveidam. Lai to izveidotu pēc iespējas labāku, projektēšanas laikā ir jāievēro vairāki pamatprincipi, tostarp drošība, redzamība, velosatiksmes atdalīšana no pārējās satiksmes, tīkla nepārtrauktība, pievilcīgums un komforts. Lai notiktu veiksmīgāka velosatiksmes integrēšana, nepieciešams īpašu uzmanību pievērst veloinfrastruktūras tīkla nepārtrauktībai, kas jebkuram velosipēdistam nodrošina iespēju sasniegt vēlamo galamērķi.
Šo pasākumu īstenošanai nākotnē ir nepieciešamas papildus investīcijas, un rīcības plāns varētu nest vēlamos rezultātus politiku ieviešanā un finansējuma apgūšanā. Eiropas mērogā liela nozīme būtu labās prakses apmaiņai, norāda ministrija.
Ref: 102.000.102.10879