Eiropas Komisija ceturtdien, 30.jūnijā, ierosinājusi Eiropas Savienības (ES) 2017.gada budžeta projektu 134,9 miljardu eiro apmērā, galveno uzmanību vēršot uz divām galvenajām politikas prioritātēm Eiropai: atbalstīt pašreizējo Eiropas ekonomikas atlabšanu un risināt drošības un humānās problēmas mūsu kaimiņvalstīs.
Šie palielinātie līdzekļi tiks piešķirti ieguldījumiem izaugsmē, darbavietu radīšanā un konkurētspējā Eiropas Savienībā, kā arī lai nodrošinātu vajadzīgos līdzekļus ES ārējo robežu aizsardzībai, lai stiprinātu drošību savienībā un ārpus tās, lai nodrošinātu atbalstu bēgļu uzņemšanai un integrācijai, un lai risinātu galvenos migrācijas cēloņus izcelsmes un tranzīta valstīs.
Par budžetu un cilvēkresursiem atbildīgā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Kristalīna Georgijeva sacīja: «ES saskaras ar lielām problēmām, un šajos grūtajos laikos mērķtiecīgs un efektīvs ES budžets nav greznība, bet gan nepieciešamība. Tas palīdz aizsargāt pret satricinājumiem, stimulējot mūsu ekonomiku un palīdzot risināt tādus jautājumus kā bēgļu krīze Kā vienmēr mēs turpinām vērst mūsu budžetu uz rezultātiem, rūpējoties par to, ka katrs eiro no ES budžeta tiek izlietots lietderīgi.»
Ierosinātais budžets atbilst stingri noteiktajiem ierobežojumiem, ko noteicis Eiropas Parlaments un dalībvalstis daudzgadu finanšu shēmā. Ņemot vērā šos ierobežojumus, Komisija ierosina rīkoties iespējami elastīgi un galveno uzmanību pievērst prioritātēm. Tā nodrošina nepieciešamos līdzekļus, lai turpinātu darbību prioritārajās jomās, vienlaikus samazinot izdevumus mazāk steidzamām darbībām, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.
Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības dalībvalstis tagad kopīgi apspriedīs šo priekšlikumu.
Lai konkrēti atbalstītu ekonomikas izaugsmi, Komisija ierosina atvēlēt kopējos finanšu līdzekļus 74,6 miljardu eiro apmērā 2017.gadā salīdzinājumā ar 69,8 miljardiem eiro 2016.gadā.
21,1 miljards atvēlēts eiro izaugsmei, nodarbinātībai un konkurētspējai. Tas ietver 10,6 miljardus eiro pētniecībai un inovācijai saskaņā ar pamatprogrammu Apvārsnis 2020, 2,0 miljardus eiro izglītībai saskaņā ar programmu Erasmus +, 299 miljonus eiro maziem un vidējiem uzņēmumiem saskaņā ar programmu COSME un 2,5 miljardus eiro saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI).
2,66 miljardi eiro atvēlēti Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF), kas ir Investīciju plāna Eiropai dzinējspēks. Tas ir veiksmes stāsts Eiropā un nodrošinājis ieguldījumus 106,7 miljardu eiro apmērā 26 ES dalībvalstīs mazāk nekā viena gada laikā. Savukārt 53,57 miljardi eiro atvēlēti, lai atbalstītu ienesīgus ieguldījumus un strukturālās reformas nolūkā veicināt konverģenci starp dalībvalstīm un reģioniem, izmantojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESIF).
Atbalsts Eiropas lauksaimniekiem ir ierosināts 42,9 miljardu eiro apmērā.
ES nākamā gada budžeta projektā ierosināts 5,2 miljardus eiro atvēlēt savienības ārējo robežu nostiprināšanai un bēgļu krīzes un nelikumīgas migrācijas risināšanai, finansējot spēcīgākus rīkus, kas paredzēti, lai novērstu migrantu kontrabandu un risinātu migrāciju veicinošus ilgtermiņa faktorus sadarbībā ar izcelsmes un tranzīta valstīm, stingrāku politiku legālās migrācijas jomā, tostarp to personu pārmitināšanu, kurām vajadzīga aizsardzība, un instrumentus, lai atbalstītu dalībvalstis attiecībā uz bēgļu integrāciju Eiropas Savienībā.
ES budžeta projektā paredzēti aptuveni trīs miljardi eiro tādu pasākumu finansēšanai Eiropas Savienībā kā: Eiropas robežu un krasta apsardzes izveide; priekšlikums par jaunu ieceļošanas un izceļošanas sistēmu, lai nostiprinātu robežu pārvaldību; priekšlikums pārskatīt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, tostarp reformēt Dublinas mehānismu; ES Patvēruma aģentūras izveide.
Tajā paredzēti 200 miljoni eiro jaunajam instrumentam, ar ko sniedz humāno palīdzību Eiropas Savienībā. Turklāt budžeta projektā ir ierosināts 2,2, miljardus eiro atvēlēt pasākumiem ārpus ES, lai novērstu galvenos bēgļu plūsmas cēloņus. Tas jo īpaši ietver 750 miljonus eiro saskaņā ar Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā, lai panāktu, ka šajā fondā no ES budžeta tiktu iemaksāts viens miljards eiro, kā arī ANO Londonas konferencē pausto apņemšanos sniegt atbalstu Libānai un Jordānijai 525 miljonu eiro apmērā no ES budžeta, 160 miljonu eiro apmērā no Sīrijas trasta fonda un 200 miljonus eiro kā makrofinansiālo palīdzību.
Ņemot vērā pieaugošās drošības problēmas, ar ko saskaras Eiropas Savienība un tās dalībvalstis, 2017. gada ES budžeta projektā ir piešķirti arī ievērojami līdzekļi drošībai: 111,7 miljoni eiro tiks piešķirti, lai atbalstītu Eiropolu, un 61,8 miljoni eiro būs veltīti tam, lai nostiprinātu ES iestāžu drošību, kopā ar vēl 16 miljoniem eiro, kas paredzēti drošības pasākumiem 2016. gadā.
Līdz ar pieaugošo nozīmi, kāda ir Eiropas līmeņa sadarbībai aizsardzības jomā, Komisija arī ierosina sagatavošanas darbību aizsardzības pētniecībai, 2017. gadā tai paredzot 25 miljonus eiro.
ES budžets veido apmēram 1% no ES iekšzemes kopprodukta (IKP), bet, pateicoties tā palielinošajai ietekmei un uz rezultātiem vērstajai pieejai, tam ir liela ietekme. Piemēram, laikposmā no 2007. līdz 2013.gadam vidējais IKP pieaugums kohēzijas politikas rezultātā tiek lēsts 2,1% gadā Latvijā, 1,8% gadā Lietuvā un 1,7% gadā Polijā.
Ref: 102.000.102.13020