Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iekšlietu ministri nav spējuši vienoties par pastāvīgu kārtību Vidusjūras migrantu sadalei. Piemērs «jauno» dalībvalstu pretestībai ir Igaunijas iekšlietu ministra paziņojums, ka valsts neuzņems nevienu migrantu no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem.
Kā vēsta vācu sabiedriskais medijs Deutsche Welle, otrdien, 8.oktobrī, Luksemburgā notikusi dalībvalstu iekšlietu ministru sanāksme, kur Vācija, Francija, Itālija un Malta kopīgiem spēkiem centušās panākt pārējo valstu piekrišanu ierosinājumam izveidot kvotu sistēmu jūrā izglābtu migrantu sadalei.
Nav gūta pārējo valstu piekrišana šādas pastāvīgas sistēmas izveidei, bet 12 no 28 dalībvalstīm paudušas gatavību pieņemt izglābtos migrantus, vērtējot katru gadījumu atsevišķi, un tikai tad, ja tiks atrisināti virkne tehnisku jautājumu.
Vēl par šo tematu: Lietuva uzņems migrantus jaunas ES vienošanās ietvaros
Saistošai ES mēroga kvotu sistēmai nav piekritusi ne Skandināvijas valsts Somija, ne Rietumvalsts Luksemburga. Tāpat bijis ar Dienvideiropas valstīm Kipru un Grieķiju, kurām nepieņemams ir fakts, ka priekšlikums risinātu tikai problēmu ar migrantiem, kuri izglābti Vidusjūrā starp Lībiju un Itāliju, nevis, piemēram, Vidusjūras austrumu daļā.
Austrumeiropas un Igaunijas pozīcija
Igaunija un Austrumeiropas dalībvalstis savukārt atkārojušas noraidošu pozīciju pret jebkādu sistēmu, kas uzdotu tām par pienākumu sistemātiski uzņemt migrantus.
«Es savā runā sacīju, ka mēs saprotam šīs valstis, bet mūsu iespējas tos pieņemt vispār netiek ņemtas vērā. Mēs nepievienosimies šim ierosinājumam ne oficiāli, ne arī neoficiāli, taču mēs vēlamies izrādīt solidaritāti, sniedzot tehnisko atbalstu un zināšanas,» intervijā raidorganizācijai ERR sacījis Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme (Igaunijas Konservatīvā tautas partija).