Eiropas Parlamenta (EP) deputāti trešdien, 12.martā, vienojušies par uzlabojumiem Vīzu informācijas sistēmā (VIS), kam jāstiprina ES spēja stāties pretī drošības un migrācijas izaicinājumiem, informē EP pārstāve Signe Znotiņa–Znota.
VIS datubāzi valstu varas iestādes izmanto, lai pārbaudītu informāciju par trešo valstu pilsoņiem, kam ieceļošanai Šengenas zonā nepieciešama vīza.
VIS reformas ietvaros EP deputāti vēlas obligātas visu ES datubāzu pārbaudes, lai identificētu personas, kas izmanto vairākas identitātes un var radīt drošības vai nelikumīgas migrācijas draudus. Tāpat pausta vēlme pēc ilgtermiņa vīzu – arī tā dēvēto «zelta vīzu» – un uzturēšanās atļauju iekļaušanu VIS, kā arī pirkstu nospiedumu un sejas attēlus iegūsanas jau no sešu gadu vecuma (pašreizējo 12 vietā), lai atvieglotu pazudušo bērnu atrašanu un radniecības noteikšanu. Deputāti arī vēlas uzlabot Europol un tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi VIS, lai identificētu noziegumu upurus vai sekmētu noziegumu izmeklēšanu.
«Šodien mēs atbalstījām VIS reformu, kas novērstu informācijas trūkumu mūsu drošības stratēģijā. «Zelta vīzas» tiks pakļautas vēl nebijušai kontrolei. Drošības pārbaudes tiks saskaņotas visā Eiropā, ciešāk sadarbojoties konsulārajiem dienestiem, robežsardzei un policijai. Līdz ar reformu VIS būs gatava nākotnei,» teic EP ziņotājs Karlošs Koelju (Carlos Coelho) (ETP).
EP savu nostāju par VIS reformu apstiprināja ar 522 balsīm pret 122, 31 deputātam atturoties. EP deputātiem sarunās ar dalībvalstu pārstāvjiem vēl jāvienojas par teksta galīgo redakciju.
VIS kopš 2011.gada tiek izmantota, lai pārbaudītu informāciju par trešo valstu pilsoņiem, kam ieceļošanai Šengenas zonā nepieciešama vīza. Dalībvalstis katru gadu izskata apmēram 18 miljonus īstermiņa vīzu pieteikumu. 2018.gada augustā sistēmā bija apkopoti vairāk nekā 60 miljoni vīzu pieteikumu un 40 miljoni pirkstu nospiedumu.