Eiropas Savienības (ES) valstu galotņu sanāksmē, kas sākas ceturtdien, 17.oktobrī, akūti nepieciešami lēmumi ne tikai jautājumā par britu izstāšanos, bet arī par grūtībām jauno eirokomisāru apstiprināšanā, septiņu gadu budžetu un attieksmi pret Turcijas iebrukumu Sīrijā.
Negaidīti galotņu sanāksmē radusies nepieciešamība apspriest nākamās Eiropas Komisijas (EK) darba sākšanu. Proti, Eiropas Parlaments ir nolēmis pārcelt laiku, kad darbu uzsāks jaunais EK sastāvs vācu politiķes Urzulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) vadībā.
Kā vēsta vācu sabiedriskais medijs Deutsche Welle, Eiroparlamentārieši ir noraidījuši triju valstu izvirzītos komisārus, tostarp Francijas prezidenta Emanuela Makrona (Emmanuel Macron) izvēlētu kandidātu.
EP ir pārcēlis 1.novembrī plānoto EK sastāva nomaiņu par mēnesi, uz 1.decembri.
Galotņu sanāksmē ar fon der Leienu tiksies Rumānijas, Ungārijas un Francijas līderi ar mērķi vienoties par citiem kandidātiem no šīm valstīm.
Ar britiem skaidrības nav, netrūkst citu «galvassāpju»
Londonas un Briseles sarunu delegācijas turpina intensīvas, pēdējā brīža sarunas ar mērķi panākt pušu vienošanos par Lielbritānijas-ES nolīgumu. Sarunu virzība ir tik neskaidra, ka Brexit jautājums, neraugoties uz tā steidzamību pat nav iekļauts ES galotņu sanāksmes dienaskārtībā.
Vēl par šo tematu: ES 27 piekrīt intensīvām Brexit sarunām ar Londonu pirms svarīga samita
Kaismīgas diskusijas tikmēr noteikti gaidāmas par ES budžetu periodam no 2021. līdz 2027.gadam. Finanšu plāns gatavots pēdējos septiņus gadus, un tā veidošanu vēl vairāk sarežģī naudas robs, ko aizejot aiz sevis atstās Lielbritānija. Nāksies vienoties par izdevumu samazinājumiem un lielākām valstu iemaksām. Francija aizstāvēs negodīgo lauksaimniecības subsīdiju saglabāšanu esošajā līmenī, Vācija vēlēsies lielāku finansējumu inovācijām, migrācijas problēmu risināšanai, bet Austrumeiropas dalībvalstis cīnīsies par investīciju apjoma saglabāšanu nabadzīgākiem reģioniem.
Visbeidzot, akūts ārpolitikas jautājums ir ES attieksme pret Turciju. Tā ir iebrukusi Sīrijā, ar militāru ofensīvu cenšoties izbrīvēt kaimiņvalsts ziemeļos teritoriju, kur atgriezties ap trim miljoniem sīriešu bēgļu, kuri Turcijā dzīvojuši vairākus gadus. Bēgļu uzturēšana lielā mērā apmaksāta trim miljardiem eiro, ko Turcijai piešķīrusi ES.