ES dalībvalstis vienojušās vēl uz sešiem mēnešiem paturēt spēkā ekonomiskās sankcijas pret Krievijas amatpersonām un uzņēmumiem par agresijas īstenošanu pret Ukrainu, vēsta ASV medijs Radio Brīvā Eiropa.
Lēmums pieņemts vienbalsīgi 27 bloka dalībvalstu galotņu sanāksmē ceturtdien, 10.decembrī, Briselē. Tajā Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) un Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel) informējuši pārējo dalībvalstu līderus par situāciju Normandijas formāta sarunās, kur Francija un Vācija darbojas kā vidutājas starp Ukrainu un Krieviju.
Sarunās, kuru deklarētais mērķis ir diplomātiskā ceļā atrisināt Donbasa karu Ukrainas austrumos, pagaidām nav gaidāma jauna galotņu sanāksme. Karadarbība Ukrainā tomēr ir apturēta, un prokremliskie separātisti joprojām kontrolē plašas Krievijas pierobežas teritorijas Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalā.
ES ierobežojošus pasākumus pret Krieviju saistībā tās ar agresiju kaimiņvalstī Ukrainā pirmoreiz ieviesa 2014.gada jūlijā. Tobrīd Krievija bija sagrābusi Krimas pussalu un sākusi militāri atbalstīt separātistus, kuri cīnījās pret Ukrainas jauno, proeiropeisko varu. Donbasa karā līdz šim ir nonāvēti vairāk nekā 13 200 cilvēki, vēsta Radio Brīvā Eiropa.
Tiem krievnacistiem vajag sankcijas līdz kamēr Pūķins ir nodots starptautiskai tiesai.