2020.gada veselības dižķibele nesusi izmaiņas vairuma ES valstu iedzīvotāju paredzamajā dzīves ilguma tendencē. Pēdējā desmitgadē paredzamais dzīves ilgums dzimšanas brīdī pakāpeniski audzis, bet pērn šis rādītājs sarucis vairumā bloka dalībvalstu, liecina oficiālā statistika.
Kā trešdien, 7.aprīlī, paziņojumā presei raksta ES statistikas pārvalde Eurostat, šobrīd ir pieejami provizoriskie dati. Tie liecina, ka lielākais kritums attiecībā uz paredzamo 2020.gadā aplēsts Spānijā, kur tas sarucis par 1,6 gadiem. Vēl liels kritums aprēķināts Bulgārijā (-1,5 gadi) kā arī Lietuvā, Polijā un Rumānijā (visās -1,4 gadi).
Lasiet arī: Ārkārtas situācija beigusies, taču ierobežojumi turpinās
Dzimšanas brīdī paredzamais dzīves ilgums kopumā sarucis 22 dalībvalstīm, tostarp Igaunijai (-0,4 gadi). Latvijā rādītājs provizoriski palicis nemainīgs.
Tikmēr rādītājs pērn kāpis tikai divām ES dalībvalstīm: Dānijai un Somijai (abām +0,1 gads).
Absolūtos skaitļos zemākais dzimšanas brīdī paredzamais dzīves ilgums starp 27 bloka dalībvalstīm 2020.gadā bijis Bulgārijā (73,6 gadi), Rumānijā (74,2 gadi) un Lietuvā (75,1 gads). Visilgākais mūžs savukārt paredzams Maltā (82,6 gadi), Itālijā un Spānijā (abās 82,4 gadi).