Cukurrūpniecības atjaunošanai Latvijā būtu ekonomisks pamats, nepieciešama tikai politiska griba iestāties par to, uzskata vairāki eksperti, norādot, ka valstī jābūvē moderna cukurfabrika, kur paralēli tiktu ražots arī bioetanols un biogāze.
Teorētiskie aprēķini rāda, ka šādas fabrikas būvniecības izmaksas būtu apmēram 100 miljoni latu. Optimismam pamatu dod līdzīgi projekti, tiesa, bez ieceres ražot cukuru, kas tiek īstenoti citās ES valstīs, raksta Latvijas Avīze.
Pēc zinātnieku sagatavotajiem teorētiskajiem aprēķiniem, Latvijā, precīzāk – Iecavā, kas ir bijušā cukurbiešu audzēšanas reģiona centrs, – būtu būvējama jauna moderna rūpnīca, kurā ražotu gan cukuru, gan bioetanolu, iespējams, arī biogāzi siltumam.
Akadēmiķa Arņa Kalniņa teorētiskie pētījumi, kas balstīti pamatā uz Vācijas pieredzi, liecina, ka rūpnīcas efektīvai darbībai būtu nepieciešami 800 tūkstoši tonnu cukurbiešu. Tas gan ir apmēram uz pusi vairāk, nekā Latvijas zemnieki saražoja 2006. gadā. Viņš piedāvā vairākus variantus, kā fabrikai strādāt.
Profesore Rasma Alsiņa, kas sagatavojusi Latvijas cukurrūpniecības provizorisko ekonomisko pamatojumu, norāda, ka rūpnīcas izmaksas varētu būt kopumā apmēram 100 miljoni latu – 50 miljoni maksātu fabrikas būvniecība, 50 miljoni – tehnoloģijas. Vēl 15 miljoni latu būtu nepieciešami tehnikas parka atjaunošanai lauksaimniekiem. Pie pesimistiskām prognozēm rūpnīca atmaksātos 13 gados, optimistiskām – četru līdz septiņu gadu laikā.
«Vēl neesmu detalizēti iepazinies ar aprēķiniem, taču redzu, ka šāda uz bioetanolu vai vēl labāk – biobutanolu orientēta ražotne Latvijā būtu vajadzīga un arī investorus tai būtu iespējams atrast,» saka Hipotēku bankas valdes padomnieks Inesis Feiferis. Viņš min, ka Hipotēku banka ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Ķīnas Attīstības banku, kas ir ieinteresēta ieguldīt gan tranzīta un loģistikas nozarē, gan rūpniecībā. «Pieļauju, ka arī šāds projekts būtu viņu uzmanības vērts. Manuprāt, šī nozare būtu iekustināma, un neredzu problēmas ar investoru piesaisti,» saka I. Feiferis, piebilstot – vispirms gan Zemkopības ministrijai būtu jānolīgst profesionāļi, kas veiktu detalizētus aprēķinus par iespējām atjaunot cukurbiešu audzēšanu un izpētītu iespējamās rūpnīcas darbības ietekmi uz tautsaimniecību.