Pārmaiņas augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modelī var kļūt par katalizatoru turpmākiem uzlabojumiem izglītības sistēmā, pauž Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), atzinīgi vērtējot Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts prezidenta kancelejas rīkotās diskusijas par pārmaiņām Latvijas augstākajā izglītībā.
«Ir pienācis laiks pieņemt drosmīgus lēmumus par augstskolu un universitāšu pārvaldības modernizēšanu, augstākās izglītības sistēmas finansējuma līmeni, kā arī izglītības iestāžu konsolidāciju,» tā FICIL.
FICIL norāda, ka līdzšinējie mēģinājumu mainīt Latvijas augstskolu pārvaldības modeli bijuši neveiksmīgi.
«Analizējot pasaules pieredzi, redzam, ka pārvaldes modeļi ir dažādi un tie atkarīgi no vairākiem faktoriem – valsts mērķiem, vīzijas par augstāko izglītību, finanšu iespējām u.c. Latvijas kontekstā būtiskākais ir panākt, lai modelis piešķirtu pietiekamu autonomiju augstskolas vadībai un ļautu īstenot nepieciešamās reformas (piemēram, modernizēt mācību programmas),» komentē padome.
FICIL norāda, ka obligāti jānodala augstākās izglītības iestāžu izpildvaras un lēmumu pieņemšanas kompetences, un ierosina, ka augstskolas padome varētu uzņemtiem lemšanu par stratēģiskiem un saimnieciskiem jautājumiem.
«Būtiski, ka padomes kvalitatīvajam un skaitliskajam sastāvam jānodrošina neatkarību, profesionalitāti un saikni ar darba tirgu,» uzskata FICIL.
«Pārvaldības modeļa maiņa ļaus uzlabot pārredzamību lēmumu pieņemšanas procesā, līdzsvaros akadēmisko un administratīvo pārvaldi, kā arī veicinās studiju programmu atbilstību darba tirgus prasībām. Bet galvenokārt tā palīdzēs uzlabot kopējo studiju kvalitāti, kas savukārt veicinās studentu vēlmi studēt Latvijas augstākās izglītības iestādēs un, cerams, ļaus piesaistīt izcilākos ārvalstu studēt gribētājus,» savu viedokli pauž FICIL, uzsverot, ka tieši augstskolas padome var būt risinājums, lai novērstu iepriekš Valsts kontroles atklātos trūkumus – iestāžu uzraudzības trūkumu, neefektīvu finanšu pārvaldību, grūtības iesaistīt talantīgus speciālistus akadēmiskajā un pētnieciskajā darbā, pieejamo finansējumu uz vienu studentu, un pārmērīgo iestāžu skaits.
Lasiet arī: Jauno augstākās izglītības pārvaldības modeli vērtēšanai valdībā varētu piedāvāt februārī
Padome atgādina, ka jau 2017.gada decembrī Valsts kontrole publicēja ziņojumu, kurā tika kritizēts tas, ka aizvien nav atrisinātas jau 2008.gadā identificētas problēmas Latvijas augstākajā izglītībā – neefektīva augstākās izglītības finansēšana un pārvaldība, nepietiekama talantīgu un kvalificētu speciālistu piesaiste akadēmiskajam un zinātniskajam darbam Latvijas augstākās izglītības institūcijās u.c.
«Reformējot izglītības sistēmu, ir būtiski būvēt izmaiņas uz uzticības un sadarbības pamata. Valsts prezidents Egils Levita kungs ir uzsvēris, ka, veicot reformas augstākajā izglītībā tagad, izmaiņas jutīsim pēc pieciem līdz desmit gadiem. Ir pienācis laiks rīkoties mērķtiecīgi, lai progresu neatliekam vēl 20 gadu nākotnē,» mudina FICIL.