Filmas «Neērtais Vaškevičs, uzbrukums valstij» sākotnējā autore maskaviete Natālija vērsusies pie raidījuma Nekā personīga, lai atklātu to, ka lielākā daļa filmā iekļauto faktu ir safabricējums, svētdien, 12.februārī, ziņoja raidījums Nekā personīga.
Filma ir par to, kā Latvijā vajā bijušo augsta ranga Valsts ieņēmuma dienesta (VID) un Finanšu ministrijas ierēdni Vladimiru Vaškeviču un viņa sievu Ināru Vilkasti.
Maskaviete stāsta, ka viņas vīra klasesbiedrs esot viņu iepazīstinājis ar Vilkastes kundzi: «Viņa sāka mums stāstīt savu stāstu, es biju satriekta un visam ticēju, un es teicu, vajag pamēģināt. Viņai tas iepatikās, viņa atbrauca uz Maskavu, un mēs sākām…»
Filmā uzņēmējas Vilkastes bagātības izcelsme izskaidrota šādi: «Viņa par 170 tūkstošiem latu iegādājusies lielu zemes gabalu Mežaparkā. Tad par to ieinteresējies pasaules līmeņa arhitekts Ginters Pitels. Un pēc trīs gadiem Vilkaste šo pašu zemi jau pārdod tālāk par 30 miljoniem. Tagad zināms, ka zemi pārpirka Krievijas miljardiera Viktora Vekselberga kompānija, un uz tās uzbūvēta jaunā VID ēka,» vēsta raidījums Nekā personīga.
Aktīvs darbs pie filmas sācies 2014.gada pavasarī, vēsta raidījums. Lai sasniegtu gribēto rezonansi, filmu bija plānots veidot kopprodukcijā ar kādu britu TV kanālu. Analizējot dokumentus un meklējot pavedienus, kompānijas sapratušas, ka stāsts «nelīmējas» kopā. Natālija nespēja pamatot, kā Vilkaste no padomju tirdzniecības darbinieces kļuvusi par miljonāri nekustamo īpašumu jomā. Un kāpēc visa valsts mašinērija metusies virsū vienai sievietei.
«Mēs nevarējām atrast nekādu saprātīgu izskaidrojumu, jo tas, ko mums stāstīja Vilkastes kundze, vienkārši sabirza putekļos. Vilkastes kundze nevarēja tā pēkšņi kļūt par pašu veiksmīgāko celtniecības un projektu attīstīšanas uzņēmēju un miljonāri, jo tas prasa pieredzi, kaut kādu izglītību arhitektūras jomā vai menedžmentā, vismaz kaut ko,» raidījumam stāsta maskaviete.
Ginters Pitels, kurš sevi dēvē par pasaules līmeņa arhitektu, apgalvo, ka cēlis gan Atlantas pilsētas padomes ēku ASV, gan mūzikas namu Vīnē. Atrast apstiprinājumu, ka viņš tiešām būvējis šīs ēkas, nevar. Par arhitektu atrodamas vispārīgas ziņas. Ginters Pitels pārstāv kompāniju MCI Invest LLP. Vienos avotos minēts, ka viņš strādājis banku nozarē Tuvajos Austrumos, citos, ka būvējis projektus kaut kur Āfrikā un Ķīnā.
Filmā arhitekts filmēts nevis Austrijā, bet kādā birojā Maskavā. Uz projektiem, ko cilā eksperts, ir uzraksti krievu valodā.
«Jo izskaidrojums, ka šis «mega-arhitekts» pēkšņi izveidoja projektu, tāpēc tā cena no 2 miljoniem uzlēca uz 35 miljoniem, izjuka, jo izrādījās, ka viņš nav nekāds «mega-arhitekts». Un tas nekādi neveicināja šo «mega-darījumu»», savu uzskatu pauž maskaviete Natālija.
Būtiska loma filmā un arī Vaškeviča aizstāvības taktikā ir mediķiem – uz viņu sniegtām ziņām bāzēti argumenti, kāpēc Vaškeviču nevar izdot Latvijai.
«Vaškeviča slimnīcas palātā logi ir nosegti. Tā izskatās tā, it kā tajā neviens neuzturētos. Melnajos materiālos ir kadri, kā Vilkaste palīdz Vaškevičam iekārtoties ratiņkrēslā. Vaškevičs nerunā, bet sazinās ar zīmēm. Fonā dzirdama filmēšanas grupa, kas liek epizodi vairākkārt pārfilmēt, jo Vaškevičs kustas pārāk ātri un pārāk patstāvīgi,» norāda Nekā personīga.
Vladimira Vaškeviča intervija, kas it kā notikusi 2013.gadā, filmēta tajā pašā palātā. Intervijā fonā redzama slimnīcas kastīte ar vecajiem papīriem. Vaškevičam vairs nav grūtības runāt raiti un saprotami. Vaškevičs apgalvo, ka cietumā Latvijā ir spīdzināts. To apstiprina vācu valodā runājošs speciālists no Austrijas Davids Visoki. Viņš apgalvo, ka Vaškeviča veselības stāvoklis ir smags un viņš neieteiktu Vaškeviču pārvietot. Filmā doktors Visoki apliecināja, ka Vaškeviču cietumā Latvijā spīdzināja vēl smagāk nekā ķīlniekus Gvantanamo.
«Es jums varu atklāt noslēpumu – intervija ar ārstu, kurš deva atzinumu par Vaškeviča veselības stāvokli, arhitektu, kuram bija jāpastāsta par lielisko darījumu, notika Maskavā. Ja paskatās uz izejmateriāliem, tad skaidri redzams, ka norises vieta ir Maskava,» atklāj Natālija.
Davids Visoki tiek pieteikts kā Austrijas vispārējās un speciālās psiholoģijas – traumatoloģijas biedrības prezidents. Ziņas par pašu ārstu ir skopas – kādā nelielā Vīnē krievu valodā iznākošā žurnālā Davids Visoki jeb Visokijs mazā sludinājumā piedāvā savus krievu valodā runājoša psihiatra pakalpojumus. Filmas izejmateriālos viņš apliecina, ka jau iepriekš bijis labi pazīstams ar Vladimiru Vaškeviču un palīdzējis viņam izvairīties no izdošanas Latvijai, norāda raidījums Nekā personīga.
Kad 2014.gada vasarā visi bija ieradušies Vīnē, lai nofilmētu Vilkastes un Vaškeviča tikšanos slimnīcā, interviju ar Vaškeviča ārstu un Vilkastes projektu arhitektu, filmas koncepcija izjuka pavisam.
«Pēc mūsu filmēšanas Austrijā, mēs sapratām, ka viss, ko mēs darām, – visa filma – ir uzbūvēta uz viltojumiem. No sākuma līdz beigām. Viltojums ir pati Ināra Vilkaste no žurnāla Forbes saraksta, viltojums ir stāsts par Vaškeviču, tā arī ir ievainota patmīlība, viltojums ir Vilkastes un Vaškeviča šķiršanās, viltojums ir arhitekts, pēc tam jau tālāk viltojums ir ārsts un tā tālāk un joprojām,» stāsta maskaviete raidījumam Nekā personīga.
Pēc visiem šiem viltojumiem no filmēšanas grupas aizgāja Natālijas līdzautors, maskaviete stāsta. Grupa darbu vairs neturpināja. Vilkaste lūdza filmu viņai atdot, taču saņēma atteikumu. 2016.gada rudenī filma negaidīti – nu jau ar Andžeja Tarkovska vārdu parādījās nelielā Londonas filmu festivālā un pēcāk tika prezentēta Eiroparlamentā. Natālija domā, kā kāds no apmēram 10 cilvēku lielās grupas kādu no filmas montāžas variantiem atdevis Vilkastei.
Šobrīd grupa veidojot filmu par to, kā tapa šī viltotā filma.
http://tvplay.skaties.lv/parraides/neka-personiga/813966?autostart=true
Ref: 225.000.103.025