Lielbritānija Eiropas Savienības (ES) budžetā ik gadu iemaksāja desmit miljardus eiro. Lielbritānijai izstājoties no ES, pārējām Eiropas valstīm, tai skaitā Latvijai, būs jāiemaksā lielākas summas, lai kompensētu iztrūkstošo summu un uzturētu ES ilgtermiņā plānotās programmas, uzskata finansists Vadims Jerošenko.
Viņaprāt, Latvijai nāksies maksāt vairāk arī netieši, – kopējais ES tirgus saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos samazināsies.
«Saistībā ar Lielbritānijas referenduma rezultātu, ES ir sācies haoss un neskaidrība. Tā rezultātā tiks vājināta Eiropas ekonomika, tās pozīcijas pasliktināsies uz pārējo pasaules valstu fona cīņā par investīciju piesaisti. Labējie spēki arī Francijā var aicināt rīkot referendumus par izstāšanos no ES,» domā Jerošenko.
Pēc finansista teiktā, «ES diemžēl vairs nebūs tik stabila, kā cerējām sākotnēji, Latvijai tajā iestājoties. Latvijas ekonomika tiek veidota saskaņā ar ES ekonomisko politiku, un mums jālūdz Dievs, lai situāciju ES izdodas stabilizēt.»
«Pasaules tirgos jau nokritusies Lielbritānijas valūtas vērtība, uzņēmumu akcijas un valsts vērtspapīru vērtība. Politiskā spēlīte Anglijai izmaksās dārgi. Angļi ir pamodušies no skurbuma pēc «ballītes» un sāk apzināties, ko izdarījuši. Patiesībā neviens, tai skaitā paši Lielbritānijas vadošie politiķi, nopietni nerēķinājās ar šādu referenduma galarezultātu. Balsojums notika uz populisma viļņa un bija balstīts vairāk uz emocijām, nekā uz ekonomiskiem aprēķiniem un pragmatismu,» skaidro finansists.
«Skotijā vairākums iedzīvotāju nobalsoja par palikšanu ES, tāpēc aktivizēsies neatkarības kustība, aicinot iedzīvotājus uz referendumu par izstāšanos no Lielbritānijas, lai paliktu ES. Šāda politiskā nestabilitāte nenāks par labu ne Lielbritānijas ne ES ekonomikai,» rezumē Jerošenko.
Jau vēstīts, ka Lielbritānijas referenduma galīgie rezultāti liecina, ka par valsts izstāšanos nobalsojuši 52%, bet par dalības turpināšanu – 48% vēlētāju.
Ref: 102.000.102.12990