Nākamajos trijos gados Latvijas ekonomika augs par vairāk nekā 3% ik gadu, prognozē finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
«2018.gada valsts budžets ir veselības aprūpes veicināšanas budžets. Saeima ir pieņēmusi likumu, par svarīgākajām prioritātēm nosakot veselības aprūpi, valsts iekšējo un ārējo drošību, kā arī atbalstu demogrāfijas pasākumiem. Tāpat valdība ir sagatavojusi ekonomiskajai situācijai atbilstošu budžetu, kas ir saskaņā ar fiskālās disciplīnas prasībām un nodrošina būtisku finansējumu prioritārajām nozarēm. Tas ir pārdomāts un spēs nodrošināt straujāku Latvijas tautsaimniecības attīstību, nekā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs,» komentē ministre.
Viņa norāda, ka veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, stacionāros sniegtajiem pakalpojumiem rindu samazinājumam, kā arī veselības nozarē strādājošo speciālistu darba samaksas palielināšanai nākamgad, salīdzinot ar vidējā termiņa budžeta ietvarā 2017., 2018. un 2019.gadam plānoto, papildus piešķirti vairāk nekā 235 miljoni eiro, kas pirmo reizi nodrošinās finansējumu nozarei virs viena miljarda eiro.
Nacionālās drošības stiprināšanai papildus piešķirti 126,8 miljoni eiro, tādējādi tās finansējums sasniedz 2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP).
«Finanšu ministrija prognozē, ka šogad Latvijas IKP palielināsies par 3,7%. Paredzams, ka nākamajos gados izaugsme būs mērenāka, jo nav gaidāms tik straujš investīciju pieaugums, kāds sekoja pēc krasā investīciju krituma 2016.gadā. 2018.gadā IKP palielināsies par 3,4% un tad 2019.gadā un 2020.gadā pieaugums nostabilizēsies 3,2% līmenī, kas ir tuvu ekonomikas izaugsmes potenciālam,» pauž Reizniece-Ozola.
Vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās valdības pieļaujamais budžeta deficīts 2018.gadā būs 1%, 2019.gadā – 0,9%, bet 2020.gadā – 0,4% no IKP. 2018.gadā, kā arī 2020.gadā paredzēta fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP. Valsts budžets arī turpmākajos gados būs vērsts uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu un atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus.
«2018.gada budžets ir pārdomāts, kas ļaus nodrošināt gan iesāktās reformas veselības jomā, gan mūsu valsts ārējo un iekšējo drošību, kā arī nepieciešamo atbalstu demogrāfijas pasākumiem. Tas kopā ar nodokļu reformu un ES līdzekļu investīcijām veicinās Latvijas tautsaimniecības attīstību,» atzīst finanšu ministre.
Reizniece-Ozola arī norāda, ka 2017.gadā Kohēzijas politikas ES fondu investīcijas ir aktīvā projektu ieviešanas posmā. Valdībai ir izdevies apstiprināt nepieciešamos nacionālos politikas dokumentus un Kohēzijas politikas investīciju nosacījumus par gandrīz 100% no kopā Latvijai pieejamā ES finansējuma 4,4 miljardi eiro.
«Līdz šim veikto investīciju progress kopumā vērtējams kā sekmīgs un ir izpildīts Eiropas Komisijas noteiktais ikgadējais finanšu mērķis 2017.gadam. Līdz 2017.gada beigām noslēgti investīciju projektu līgumi par 55% jeb 2,4 miljardi eiro no kopā pieejamā ES finansējuma. Uz šo brīdi pabeigtajos projektos, kuru kopējās izmaksas ir 117 miljoni eiro, sasniegti apjomīgi rezultāti: atbalstu saņēmuši 55 335 bezdarbnieki un 1598 riska grupas jaunieši un nodarbinātas personas, 1041 tiesu sistēmas darbiniekam paaugstināta kvalifikācija, atbalstīti 683 komersanti, sniegtas 567 rekomendācijas bērnu uzvedības korekcijai, jaunizveidota 301 darba vieta atbalstītajās teritorijās, pārbūvēti, modernizēti un rekonstruēti 237 kilometri autoceļi, tilti, pārvadi un tuneļi,» informē ministre.
Viņa prognozēja, ka 2018.gadā, kā arī turpmākos gadus sagaidāma būtiski intensīvāka investīciju finanšu plūsma un rezultātu sasniegumi. Tuvākos gados sagaidāmi rezultāti no investīcijām pētniecības veicināšanā, tajā skaitā no zinātnisko institūciju sadarbības ar komersantiem, kā arī jaunu produktu attīstības un komersantu konkurētspējas veicināšanas, paaugstinot darbinieku kvalifikāciju. Tiks uzlabotas valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sistēmas, publiskie pakalpojumi, tādējādi veicinot komercializācijas potenciālu. Investīcijas uzņēmējdarbības atbalstam sekmēs jaunu komersantu veidošanos, produktivitātes un eksportspējas kāpumu un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu.
«Šā gada nogalē parakstīti saprašanās memorandi par Norvēģijas un Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumentu ieviešanu Latvijā 2014.-2021.gadā ar finansējumu 102,1 miljona eiro apmērā. Investīcijas paredzētas pētniecībai un izglītībai, inovāciju veicināšanai uzņēmējdarbībā, reģionālajai attīstībai, vides un klimata izaicinājumu risināšanai, iekšlietu sistēmas un korekcijas dienestu kapacitātes celšanai, kā arī pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai,» teic Reizniece-Ozola.
Ref:224.000.103.3259