Finanšu ministre: Šis gads Latvijas ekonomikai solās būt labs

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Šis gads Latvijas ekonomikai solās būt labs, ceturtdien, 3.maijā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

«Kopumā gads solās būt labs,» teica ministre, vienlaikus atzīstot, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2018.gada pirmajā ceturksnī bijis labāks, nekā Finanšu ministrija prognozēja. Pēc ministrijas aplēsēm, šogad Latvijas ekonomikas pieaugums gaidāms vidēji 4% apmērā. BNN jau ziņoja, ka arī Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš prognozē, ka pieaugums visdrīzāk sasniegs vismaz 4%. SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis savās prognozēs ir nedaudz atturīgāks un paredz ekonomikas gada izaugsmi par 3,7%, ņemot vērā globālo ciklu un izteikti negatīvās tendences atsevišķos sektoros. Tikmēr Swedbank vecākās ekonomistes Agneses Bucenieces prognoze ekonomikas izaugsmei šogad ir vien 3%.

Vienlaikus Reizniece-Ozola norādīja, ka notikumi Latvijas finanšu sektorā varētu viest korekcijas ekonomikas izaugsmē, bet ne lielas. 

Ministre atzīmēja, ka finanšu sektora sakārtošana nav viegls uzdevums un īstermiņā varētu radīt grūtības, bet ar laiku tam būs pozitīva ietekme. «Mūsu finanšu sektoram kļūstot stabilākam, sakārtotākam, caurspīdīgākam un skaidrākam, mums būs labs priekšnosacījums, lai mēs atjaunotu arī korespondējošās attiecības ar ASV un piesaistītu jaunas investīcijas,» teica Reizniece-Ozola.

Viņa arī atzina, ka Latvija šobrīd ir Latvijas finanšu sektora sakārtošanas procesa vidū. «Mēs esam procesa vidū, tāpēc nebūt vēl nav brīdis, kad būt apmierinātiem,» sacīja ministre, atzīstot, ka finanšu sektora sakārtošanas procesa dinamika šobrīd ir laba, bet vēl vairāk nekā 20 pasākumu ir jāievieš.

Tāpat viņa norādīja, ka šis gads Latvijā ir sācies ar labiem nodokļu ieņēmumiem, tostarp ministre pauda gandarījumu, ka palielinājušies ieņēmumi no darbaspēka nodokļiem. «Tas ir svarīgi un liecina par ēnu ekonomikas un aplokšņu algu mazināšanos,» teica ministre, piebilstot, ka Latvijā ir būtiski samazinājies mazo algu saņēmēju skaits, proti, minimālās vai zem minimālās algas saņēmēju loks sarucis par 23%.

Jau vēstīts, ka Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 4,3%, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas