Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone otrdien, 1.martā finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai iesniegusi Finanšu policijas un VID atbildīgo amatpersonu novērtējumu un priekšlikumus, kā atbrīvot no darba dienestā darbiniekus, par kuriem radusies šaubu ēna un aizdomas par negodprātīgu rīcību, informē VID.
Pagaidām vēl nav informācijas cik personas un no kādām VID struktūrvienībām ir iekļautas šajā sarakstā.
Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola apgalvojusi, ka nav saņēmusi sarakstu ar negodprātīgiem Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem.
Viņa stāstīja, ka VID vadītāja Ināra Pētersone nav iesniegusi sarakstu ar negodprātīgiem VID darbiniekiem, taču ministrei ir iesniegti Pētersones priekšlikumi par nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanas apgrūtināšanu.
Situāciju ieņēmumu dienestā Reizniece-Ozola ar VID vadītāju pārrunās šo ceturtdien, 3.martā, kad Pētersone izklāstīs savus darbības plānus konstatēto problēmu risināšanā.
Kā zināms, VID 17.februārī solīja divu nedēļu laikā Finanšu ministrijā iesniegt šādu sarakstu.
Pētersone 17.februārī sacīja, ka pagaidām neatklāšot ne cik cilvēku, ne kāda līmeņa darbinieki būs šajā iespējamo negodprātīgo darbinieku sarakstā. Taču «nojausma par atsevišķām personām» viņai esot.
Pētersone neizslēdz, ka saraksts nebūs galīgais. Sākotnēji tajā tiks iekļautas Finanšu policijas amatpersonas, bet vēlāk tas tiks papildināts ar darbiniekiem no muitas un citām VID struktūrām, kurās ir augsti korupcijas riski.
Jau vēstīts, ka teju trešdaļa no Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas un Muitas policijas pārvaldēs strādājošajām vadības līmeņa amatpersonām 2014. gadā uzkrājumus veidojušas skaidrā naudā, – tā izanalizējis Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Turklāt vairāk nekā pusei no viņu vidus nav cita veida uzkrājumu kādā no bankām.
Finanšu un Muitas policijas vadītāji un viņu vietnieki kopumā glabājuši vairāk nekā 160 tūkstošus eiro, sākot no nepilniem diviem tūkstošiem līdz pat vairāk nekā 87 tūkstošiem eiro.
Vislielākie «skaidras naudas» uzkrājumi 87 473,11 eiro apmērā bija VID Finanšu policijas pārvaldes Administratīvās vadības daļas vadītāja vietniekam Jurģim Kijonekam. Salīdzinoši kredītiestādēs viņam glabājās tikai trīs ar pusi tūkstoši eiro. «Tas nav normāli, es neredzu tam izskaidrojumu! Es esmu ļoti pārsteigts,» pauž VID Ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis. Iespējams, tieši pateicoties Čerņeckim Kijoneks savulaik nezaudēja darbu Valsts ieņēmumu dienestā.
Iespaidīgi aizdevumu darījumi ir Kijoneka kolēģim, Finanšu policijas pārvaldes nodaļas vadītājam Dainim Peļnikam. 2014.gadā viņa izsniegto aizdevumu kopsumma ir 80 tūkstoši eiro. Nekustamo īpašumu burbuļa laikā Peļniks veicis iespaidīgus darījumus un nopelnījis 235 tūkstošus eiro. Daļu naudas Peļniks ieguldīja dažādos fondos, bet lielāko daļu ilgstoši glabāja skaidrā naudā. Līdz beidzot 2011.gadā 80 tūkstošus eiro kādam aizdeva. Taču arī viņš par saviem darījumiem uz raidījuma vēstuli neatbildēja.
Lai kliedētu aizdomas par iespējumu korupciju, kas slēpjas aiz skaidras naudas darījumiem un uzkrājumiem, VID ģenerāldirektore rosinās izmainīt līdzšinējo kārtību. Visticamāk, būs jānosaka maksimālais apmērs tam, cik daudz amatpersonas drīkstēs turēt banknotēs mājās.
Ref: 102.000.102.12026